Uzvedības līnija.
Pirmām kārtām jācenšas vīramāti saprast. Mēģiniet iedomāties sevi viņas vietā. Viņa savam bērnam atdevusi visus spēkus, bet tagad ierodas vēl viena un atņem viņai daļu dēla mīlestības. Lai saldinātu viņas zaudējuma rūgtumu, vajadzētu pacensties kļūt vīramātei ja ne gluži par meitu, tad vismaz par draudzeni. Biežāk jāvelta viņai labi vārdi un jāpaslavē, ka izaudzinājusi lielisku vīrieti.
Taču, ja vīramāte ir tik briesmīga, ka viņa nemitīgi maisās jūsu dzīvē, izsaka pretīgus un nepiedienīgus komentārus vedeklas virzienā, jums, būdamai viņas dēla sievai, ir jānoliek kāja pie zemes un jāpastāv par sevi. Viņa nav jūsu māte, tādēļ viņa nedrīkst diktēt jūsu un jūsu partnera dzīvi. Ja jums ar vīru ir kopīgi bērni, tad vīramātei ir jāsaprot, ka viņas nievājošā vai pretīgā attieksme var panākt to, ka viņa vienkārši aizvien retāk redzēs savus mazbērnus. Ja jau vīramāte ir sākusi ar jums karu, tad pa labam šeit nu nekādi cauri vairs neies. Ja viņa padara jūsu dzīvi neciešamu, padariet tādu arī viņas dzīvi. Ja vīramāte izmantos savu dēlu, lai sevi aizsargātu, tad, mīļās dāmas, jums līdzās ir memmesdēliņš – apdomājiet, vai jums maz tāds vīrietis dzīvē līdzās nepieciešams!