Mitrums ietekmē ēku ne tikai būvdarbu procesā, bet arī visā tās pastāvēšanas laikā. Vispārējais mitrums ir biežākais un izplatītākais ar mitrumu saistītu problēmu cēlonis ēkās. Taču ir arī citi, „neredzami“ mitruma veidi, kas ietekmē ēku visu ekspluatācijas laiku.
Tie ir konvekcijas, difūzijas un kapilārais mitrums. Tieši to dēļ nereti saskaramies ar mitruma problēmām ēkās, kas jau tiek ekspluatētas, – tekošiem jumtiem, bojātām sienām, drūpošu pamatu apmetuma kārtu, pelējumu u.tml. Pareizi projektējot ēkas konstrukcijas, šo „neredzamo“ mitrumu iespējams kontrolēt un novērst tā izraisītās problēmas.
Iekams runāt par mitrumu un tā ietekmi uz ēkām, vispirms jānoskaidro, kas īsti ir mitrums. Visiem labi zināms, ka ūdens var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī. Termins „mitrums“ attiecināms uz visiem ūdens agregātstāvokļiem un apzīmē izmērāmo ūdens daudzumu gaisā vai citā vielā.
Vispārējā mitruma sākotnējais avots atrodas ārpus ēkas un saistīts ar klimatu (piemēram, lietus vai sniegs) vai zemi (piemēram, gruntsūdeņi). No šāda mitruma izvairīties nevar, bet cilvēks jau sen iemācījies no tā izsargāties. Piemēram, ierīkot ūdensnecaurlaidīgu jumta segumu vai sienas apdari.
Vispārējais mitrums ir biežākais un izplatītākais ar mitrumu saistītu problēmu cēlonis ēkās. Izsargāties no šā mitruma nav pārāk grūti, jāizvēlas tikai pareizie materiāli un risinājumi. Tomēr jāpievērš uzmanība apstāklim, ka vēl ir arī tā dēvētais būvniecības mitrums. Būvniecības mitrums ir pārmērīgs mitrums, kas nonācis būvmateriālos to ražošanas, uzglabāšanas vai montēšanas laikā. Tam būtu jāizžūst vai jāiztvaiko vēl būvdarbu laikā vai jau ēkas ekspluatācijas gaitā. Būvdarbu laikā materiālus varam pasargāt no ūdens vai sniega, tos apsedzot vai glabājot iekštelpās. Mitros procesus būvniecībā arī varam kontrolēt, jo zinām, kā tas darāms. Daudz sarežģītākas ir citas, „neredzamas“ ūdens formas, kas mūsu ēkas ietekmē visu ekspluatācijas laiku.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!