Ar ko cilvēks dzird? Vairākums, izbrīnīti par šādu jautājumu, paraustīs plecus un atbildēs: ar ausīm, protams! Taču patiesībā viena no galvenajām lomām skaņu uztverē pieder dzirdes nervam. Tāpēc, ja ar dzirdi sākušās problēmas, populārais teiciens, ka visas slimības no nerviem, ir īsti vietā.
Dzirdes pasliktināšanās ir izplatīta kaite, un to izraisa dzirdes nerva iekaisums – neirīts. Šai slimībai ir pakļauti visi – tā netaupa ne jaunu, ne vecu. Gados vecākiem cilvēkiem asinsvadu aterosklerozes dēļ pasliktinās visu orgānu apgāde ar asinīm, līdz ar to vairums organisma funkciju, to skaitā dzirde, tiek nomāktas. Diez vai 60–70 gadu veco cilvēku vidū atradīsies vismaz viens no diviem desmitiem, kuram dzirde būtu saglabājusies tikpat asa kā jaunībā.
Divdesmit trīsdesmit gadu veciem cilvēkiem neirīts var attīstīties, ja uz dzirdes nervu iedarbojas nepārtraukta traumējoša slodze (piemēram, rokmūziķiem, artilēristiem, kalējiem). Reizēm pietiek ar vienu, toties ļoti spēcīgu troksni, lai nervs tiktu bojāts. Dzirdes pasliktināšanos provocē arī dažādas slimības (gripa, skarlatīna, meningīts, sifiliss), saindēšanās, dažu medikamentu (hinīna, streptomicīna) pārdozēšana. Ļoti bieži dzirdes nerva neirīts mēdz būt alkoholiķiem.
Slimība attīstās nemanot
Dzirdes asuma pasliktināšanās notiek pakāpeniski. Iesākumā cilvēks pat nepievērš uzmanību tam, ka viss apkārt kļuvis it kā klusāks. Tad pēkšņi kādā brīdī viņš saprot, ka vairs nedzird pulksteņa tikšķus, čukstus izteiktus vārdus, ka sācis bieži pārjautāt, jo nav saklausījis teikto.
Ar laiku dzirde pasliktinās arvien spēcīgāk. Rodas sajūta, ka ārējās skaņas nomāc kaut kāds fons (troksnis ausīs). Reizēm šis troksnis pastiprinās, padarot cilvēku vai traku: viņš ir gatavs uz visu, lai tikai tas pieklustu. Miegs atvieglojumu nedod, nav iespējams ne runāt, ne lasīt, ne skatīties TV.
Bieži vien šim troksnim pievienojas galvassāpes. Diena vai divas, un slimnieks no mocībām vai zaudē samaņu. Mokošo stāvokli nomaina īsa remisija (atvieglojums slimības gaitā), taču drīz vien viss sākas no gala un ar jaunu spēku.
Diemžēl dzirdes nerva neirīts nekad nepāriet pats no sevis, slimība tikai progresēs. Tāpēc, ignorējot ārstēšanu, rezultāts ir viens – absolūts kurlums.
Kad nervi nav vainojami
Ne vienmēr dzirdes zudums ir dzirdes nerva neirīta rezultāts. Iespējams, vainojams parastais sēra korķis, kas aizsprostojis dzirdes ceļu. Ar to ir vienkārši tikt galā.
Ausī iepilina nedaudz sasildītas kādas augu eļļas, stundu pagaida, kamēr sēra korķis atmiekšķējies, un tad izskalo ar spēcīgu ūdens strūklu (piemēram, no lielas šļirces bez adatas).
Dzirdes pasliktināšanos var izraisīt arī kāds mehānisks bojājums (ausī nokļuvis svešķermenis, brūces uz bungādiņas pēc otīta). Ļoti bieži par kurluma cēloni kļūst eistaheīts – Eistahija kanāla iekaisums.
Tāpēc dzirdes nerva neirīta diagnozi var noteikt tikai ārsts, pamatojoties uz audiometrisku izmeklēšanu.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!