Attīstoties sāls ieguvei un vēršoties plašumā, šo produktu sāka izmantot ne tikai uzturā, bet arī dziedniecībai kā efektīvu līdzekli pret daudzām kaitēm. Lūk, tikai nedaudzas rekomendācijas, kas saglabājušās no tolaiku pierakstiem.
* Saaukstēšanās gadījumā ieteicams iet pirtī un pirms sviedrēšanās ierīvēties ar sāls un medus maisījumu.
* Sāls ir labs atkrēpošanas līdzeklis: tukšā dūšā jāizdzer pusglāze ūdens, kurā izšķīdināta pustējkarote pārtikas sodas un šķipsniņa sāls.
* Straujas ķermeņa temperatūras paaugstināšanās gadījumā pierei, pakausim un pēdām jāpieliek skābētu gurķu šķēlītes.
* Maisiņš ar sakarsētu rupjo sāli izmantojams sildīšanai, ja ir sāpes krūtīs vai lauž kaulus.
* Sāli lieto caurejas izraisīšanai: dienas laikā jāizdzer 4 glāzes gurķu sālījuma, kas ir vismaz mēnesi izturēts.
* Ja ir caureja un sāp vēders, uz pannas jāsakarsē 1–1,5 kg sāls, jāieber maisiņā un jāuzliek vēderam.
* Ja ir sasitumi, sāpošajām vietām jāuzliek sāls un etiķa kompreses.
* Ja sadzēlušas bites, dzēluma vietai jāpieliek ūdenī samitrināta sāls šķipsniņa – sāls mazinās sāpes un uztūkumu.
Dziednieki savā praksē bieži izmantojuši arī šādu metodi: 10% sālsšķīdumā samērcētu vilnu likuši uz sāpošajām vietām, un tas palīdzējis daudzu slimību gadījumos. Uzskatīja arī, un to pierāda daudzie tautas ticējumi, ka sāls bijis labākais palīgs pret noskaušanu un ļaunu aci.