Tomēr R. Zīle reizē atzīst, ka par šiem jautājumiem un saistītajiem riskiem bija zināms un vajadzēja runāt jau sen. “Par zelta vīzu bīstamību bija zināms jau pašā sākumā. Ja valstis burtiski pārdod privilēģiju būt Eiropas Savienības rezidentam vai pilsonim, ir skaidrs, ka šāda sistēma pamatā piesaistīs tos, kuriem nav labākie nodomi. Vai nu tas ir naudas atmazgāšanas nolūkos, vai vēl bīstamāk, tomēr tie trešo valstu pilsoņi, kas Eiropas Savienību redz kā savu pastāvīgo mājvietu leģitīmos nolūkos, izvēlas citus veidus, kā iegūt uzturēšanās atļaujas. Kas svarīgāk, gan Nacionālā apvienība, gan es personīgi “zelta vīzu” riskus uzsvēru pirms daudziem gadiem, tomēr tolaik daudz dzirdīgas ausis tam nebija ne Latvijā, ne Eiropas Parlamentā,” tā R. Zīle.
“Arī par nerezidentu noguldījumu riskiem Eiropas komercbankās es runāju jau sen. Vēl vairāk, pirms Latvijas iestāšanās eirozonā, juridiski nesaistošajā ziņojumā Eiropas Parlamentā es centos iestrādāt piesardzīgi veidotu atsauci uz lielo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijā. Tolaik politiķu nostāja Parlamentā bija, ka nerezidentu noguldījumiem nav nekāda sakara ar banku stabilitāti vai valsts drošību. Tikai tagad, sešus gadus vēlāk, mēs atzīstam, ka tomēr ir gan. Tas, neskatoties uz faktu, ka šīs pašas bažas jau toreiz izteica arī Starptautiskais Valūtas fonds,” norāda deputāts.
Parlamenta komitejā šodien arī neatbalstīja R. Zīles labojumu, kurš, pirmkārt, konstatē faktu, ka daļa Eiropas Savienības valstu ir MONEYVAL dalībvalstis, kamēr citas ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) dalībvalstis un, otrkārt, norāda, ka visām ES dalībvalstīm vajadzētu būt tiešām FATF dalībvalstīm. Tajā pašā laikā komitejas gala ziņojumā tika iestrādāts pants, kurš aicina Eiropas Komisijai un dalībvalstīm “runāt vienā balsī” attiecīgajā darba grupā. “Tas parāda Parlamenta politisko grupu divkosību — no vienas puses mēs gribam runāt vienā balsī, no otras neatzīstam, ka daļa dalībvalstu, tai skaitā Latvija, nav tiešas FATF dalībvalstis un tāpēc runāšana vienā balsī nemaz nav iespējama,” uzsver R. Zīle. “Latvija ir MONEYVAL paspārnē, kurā ietilpst virkne valstu ar gauži apšaubāmu reputāciju finanšu kontroles trūkumu novēršanā. FATF dalībvalstis, savukārt, pārsvarā ir Rietumvalstis, kuru centieni un jau paveiktie darbi naudas atmazgāšanas un citu nepilnību novēršanā ir daudz lielāki. Lai arī Latvijai vēl ir daudz mājas darbu, uzskatu, ka ir svarīgi lai visas ES valstis uz kurām jau tagad attiecas daudz stingrāki noteikumi finanšu kontroles jautājumos būtu “zem viena jumta”,” turpina deputāts.
R. Zīle vēlējās redzēt TAX3 komitejas gala ziņojumā uzsvaru uz sistēmisko Eiropas problēmu ar naudas atmazgāšanu. “Lai arī ir svarīgi minēt bankas, kuras attiecīgā periodā nodarbojās ar naudas atmazgāšanu un valstis, kuras varēja darīt vairāk netīrās naudas apkarošanā, es ziņojumā ar labojumiem centos uzsvērt sistēmisko problēmu. Ir jāsaprot, ka ar vienas bankas slēgšanu un kādas valsts nomelnošanu, problēma nepazūd. Arī ABLV gadījuma sakarā, ir skaidrs, ka nauda aizgāja tālāk uz citām finanšu iestādēm un banka bija tikai viens ķēdes posms. Lai gan TAX3 ziņojums atsaucas uz direktīvām cīņā ar finanšu noziegumiem, koncentrēšanās uz pāris valstīm un bankām var ziņojuma gala teksta lasītājiem pamatoti radīt maldīgu iespaidu, ka problēmas ir seklākas nekā patiesībā un, ja vien nebūtu šīs te pāris sliktās finanšu iestādes, situācija būtu daudz labāka. Ir žēl atzīt, tomēr pie esošās sistēmas, kuras pagaidām nav centralizēta naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzība, var piesardzīgi prognozēt, ka Eiropā būs vēl jauni skandāli saistībā ar naudas atmazgāšanu, kuros figurēs līdz šim nepieminētas bankas,” tā R. Zīle.
Deputāts turpina, ka ziņojumā palika nepieminēts arī cits svarīgs fakts. “Fakts, ka par ABLV bankas darbībām trauksmi pirmais cēla ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) ir labi zināms. Kāpēc pret šo atziņu balsoja Parlamenta komitejā ir lielā mērā neizdibināms. Tomēr tas ilustrē lielāku problēmu. Kamēr viena daļa faktu tiek pieminēta, cita nē. Uzskatu, ka šāda nostāja nav piemērota ziņojumam, kurā cita starpā it kā tiek konstatēti visi nesenā pagātnē notikušie notikumi saistībā ar naudas atmazgāšanu.”
Visbeidzot R. Zīle arī norāda, ka Parlamentam jāizvairās naudas atmazgāšanas skandālu aizsegā censties, lai arī piesardzīgi, mudināt uz jebkādu jaunu nodokļu sliekšņu harmonizēšanu Eiropas Savienībā vai par atsevišķiem ar nodokļu politiku saistītiem jautājumiem aicināt Padomē vienprātības principu mainīt par labu kvalificētam balsu vairākumam.
Tomēr deputāts arī uzsver, ka situācija ir labojama. “Kopumā ziņojuma redakcija, kas nobalsota TAX3 komitejā, ir uzlabojama, ko arī centīsimies izdarīt Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā marta beigās.”