Piņņu izsitumi parasti rodas pubertātes periodā, jo tauku dziedzeri šajā laikā darbojas pastiprināti. Par fonu šai saslimšanai kalpo seboreja, kuras laikā notiek ne tikai ādas tauku hipersekrēcija (pastiprināta izdalīšanās), bet arī to ķīmiskā sastāva traucējumi.
Izmaiņu dēļ pazeminās ādas tauku baktericīdās īpašības un ādas skābums. Tas viss rada labvēlīgus apstākļus piņņu veidošanos izraisošajiem mikrobiem.
Zināma nozīme ir arī iekšējo sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas funkciju traucējumiem, kā arī kuņģa-zarnu trakta stāvoklim. Reizēm pilnīgi pietiek ar nomierinošām tējām un līdzekļiem, kas uzlabo vielmaiņas procesus.
Melnās pinnes jeb komedoni ir paplašinātas tauku dziedzeru atveres, kas aizsprostotas ar ādas raga kārtas šūnām, putekļiem, sažuvušiem tauku dziedzeru izdalījumiem un veido pelēcīgi netīrus vai melnus punktiņus. Komedoni visbiežāk lokalizējas uz deguna, zoda, vaigu un deguna krokās, kā arī muguras augšdaļā. Ar pirkstu sānu virsmām no tauku dziedzeru atveres var izspiest dzeltenbālu mīkstu masu, ar melnu punktiņu virspusē. Izspiest melnās pinnes nedrīkst, ja ap tām radies iekaisums, jo tad infekcija var vēl dziļāk iekļūt tauku dziedzerī. Pareizāk ir sejas ādu attīrīt, bet pirms tam, labāka efekta sasniegšanai, to iztvaicēt.
1. Rupjmaizes mīkstumu aplej ar karstu ūdeni, ļauj tam piebriest un saspaida vienveidīgā putriņā. Iegūto masu uz 2-3 minūtēm uzklāj sejai, tad nomazgā ar siltu ūdeni. Pēc tam seju nomazgā vēlreiz, bet nu jau – ar augu uzlējumu. Tā pagatavošanai ņem ēdamkaroti liepu ziedu un kosu lakstu, aplej ar glāzi verdoša ūdens, 40 minūtes nostādina, tad izkāš.
Pārējās lieliskās receptes lasiet nākamajā lapā!