Sākoties pavasarim, kad saule mūs lutina arvien biežāk, ne visi aizdomājas par saules kaitīgo pusi – ultravioleto (UV*) starojumu un to, kā sevi no tā pasargāt.
Ne velti vasarās laika ziņās cilvēkus brīdina un pat aicina atturēties no uzturēšanās tiešos saules staros konkrētos dienas laikos tieši augstā UV starojuma dēļ. Taču jāņem vērā, ka UV stari pie mums nonāk ne tikai vasarā un ne tikai saulainā laikā.
Apdraud arī acis
Kā norāda “Optikas Studija Lonija” un “Outlet Optika” optometriste Agnese Reinvalde, ultravioletais starojums bojā ne tikai ādu, bet apdraud arī acis un var izraisīt nopietnas redzes problēmas.
“UV stari pirmkārt sasniedz radzeni. Ja acis no tiem neaizsargā, ilgstošā laika posmā var tikt bojātas radzenes virsējās šūnas un rasties fotokeratīts jeb radzenes apdegums. UV radiācija palielina arī citu acu slimību risku – kataraktu jeb lēcas apduļķojumu, kas ievērojami samazina redzes kvalitāti. Lai arī līdz tīklenei nonāk pavisam neliels UV starojums, tomēr ir pierādīts, ka tas ir viens no faktoriem, kas veicina tās bojājumus. Ja skarts tīklenes centrālais punkts, cilvēks vairs nespēs normāli lasīt vai veikt precīzu darbu tuvumā, jo zūd attēla centrālā daļa,” stāsta optometriste Agnese Reinvalde.
Atbilstošas briļļu lēcas
Taču no UV kaitīgā starojuma acis iespējams pasargāt, izvēloties drošas briļļu lēcas un saulesbrilles. Īpaši aktuāli tas varētu būt cilvēkiem, kuri ikdienā lieto optiskās brilles vai kontaktlēcas, tāpēc pirms briļļu izgatavošanas svarīgi noskaidrot, vai to lēcas acis pasargās arī no UV kaitīgās ietekmes, norāda Agnese Reinvalde.
“Standarta optiskās briļļu lēcas bloķē lielāko daļu UV starojuma, taču, lai aizsardzība būtu pilnīga, lēcām pieejams speciāls aizsargslānis. Savukārt, izvēloties augsta indeksa lēcu materiālu, tas jau nodrošina 100% aizsardzību pret UV stariem arī bez speciāla pārklājuma.”
Pērkot saulesbrilles, jāpievērš uzmanība, vai tām ir CE marķējums (ietvara kājiņas iekšpusē vai pievienotā instrukcijā). Tā ir garantija, ka saulesbrilles atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām un nodrošina uzticamu aizsardzību pret īso viļņu – t.i., viļņu, kuru garums nepārsniedz 380 nanometrus, ultravioleto starojumu.
ES, tostarp Latvijā, nopērkamās saulesbrilles pārsvarā visas atbilst drošības standartam, taču jāuzmanās, brilles pērkot ārzemēs.
Lietojot nekvalitatīvas saulesbrilles, kaitējums acīm var būt pat vēl lielāks nekā bez tām. “Atrodoties saules staros, acs zīlīte automātiski sašaurinās, lai samazinātu gaismas daudzumu, kas iekļūst acī. Uzliekot tumšas brilles, tā izplešas, un kaitīgais UV starojums vieglāk un vairāk iekļūst acī nekā tad, ja saulesbriļļu nebūtu. Tas var radīt nopietnus redzes bojājumus. Ja rodas šaubas, vai konkrētās brilles vai saulesbrilles pasargā acis no UV starojuma, to iespējams pārbaudīt optikas salonos,” saka Agnese Reinvalde.
Saulesbriļļu veidi
Optometristi novērojuši, ka Latvijā daudzi klienti izvēlas fotohromās briļļu lēcas, tādējādi iegūstot “divi vienā” brilles – gan optiskās, gan saules. Briļļu lēcu darbību ietekmē UV starojuma intensitāte un temperatūra. Attīstoties tehnoloģijām, ir panākts, ka arī dažādu stiprumu lēcas tonējas vienādi tumšas, bet iekštelpās tās ir praktiski dzidras.
Izvēloties saulesbrilles, der arī padomāt, kādos apstākļos tās tiks lietotas – vai ikdienai, auto vadīšanai vai kalnos kāpšanai, jo tonējuma intensitātei ir piecas kategorijas (uzlīme uz lēcas ar skaitli no 0 līdz 4).
0 kategorijai ir 80% līdz pat 100% gaismas caurlaidība, tās ir ļoti viegli tonētas, līdz 20 %. Šādas saulesbrilles nereti izmanto kosmētiskos nolūkos, tās var nēsāt pastāvīgi, arī iekštelpās. 1. kategorijas saulesbrillēm gaismas caurlaidība ir 43%-80%, to tonējums 20%-60%. Piemērota izvēle, ja paredzēts uzturēties galvenokārt pilsētas vidē, kur nereti saule mijas ar mākoņiem vai ir netieši saules stari. 2. kategorijas saulesbrilles laiž cauri 18%-43% gaismas, toņu intensitāte ir 50%-70%. 3. kategorijas saulesbrillēm ir 10%-18% gaismas caurlaidība, tonējums 70%-90%.
“Novērots, ka Latvijā visbiežāk tiek pirktas 2. un 3. kategorijas saulesbrilles, jo mums nav tik stipras saules kā tas ir, piemēram, dienvidu zemēs. Savukārt 4. kategorijas saulesbrillēm gaismas caurlaidība ir tikai 5%-10%, tāpēc tās paredzētas specifiskām situācijām – alpīnismam, pārgājieniem augstu kalnos. Tā kā to tonējums ir 85%-95%, tās nav piemērotas, vadot automašīnu,” stāsta optometriste Agnese Reinvalde.
*UV stari iedalās trīs veidos – UV-C (100-280 nm), UV-B (280-315 nm) un UV-A (315-400 nm). Gandrīz visu UV-C starojumu absorbē ozona slānis. Nelielā daļiņa, kas nonāk līdz acīm, tiek absorbēta radzenē. Acs lēca absorbē lielāko daļu UV-A un UV-B starojumu. Tikai 1% UV starus no 320-340 nm un 2% no 360 nm absorbē tīklene.