Gada laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vairāk krāj naudu, seko līdzi cenu izmaiņām, pamana cenu pieaugumu un biežāk izvēlas veikalu tieši pēc labākās cenas, liecina jaunākā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” iedzīvotāju iepirkšanās paradumu pētījuma dati.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, redzams, ka 60,3% iedzīvotāju veido uzkrājumus. Jāatzīmē, ka tādu cilvēku skaits gada griezumā ir pieaudzis. Uzkrājumus biežāk veido rīdzinieki, cilvēki 35-44 un 64-74 gadu vecumā, ar augstiem vai vidējiem ienākumiem, kā arī mājsaimniecībās, kurās ir divi cilvēki.
Pieaugot ienākumiem, pieaug arī tēriņi
Vērtējot savus ienākumus, 40,1% respondentu atzina, ka pēdējā laikā ienākumi nav mainījušies, 39,9% respondentiem ienākumi palielinājušies, bet 17,8% – samazinājušies. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījuma rezultātiem, 2018. gadā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atzinuši, ka viņiem nedaudz palielinājušies ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā.
Kas attiecas uz tēriņiem, tad 71,7% iedzīvotāju uzskata, ka viņu tēriņi 12 mēnešu laikā ir palielinājušies. Tas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējo pētījumu vidējais rezultāts. 22,5% aptaujāto uzskata, ka viņu tēriņi palikuši tajā pašā līmenī kā agrāk, savukārt 3,8% norāda, ka viņu tēriņi ir samazinājušies.
Novēro cenu pieaugumu
Vairākums respondentu (94,2%) uzskata, ka patēriņa cenas pēdējo 12 mēnešu laikā ir paaugstinājušās. Visvairāk iedzīvotāju cenu paaugstinājumu novērojuši Kurzemē un Latgalē. Salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumu rezultātiem, Rīgā un Latgalē kopumā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pamanījuši patēriņa cenu paaugstinājumu.
„85% respondentu norāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir palielinājušies viņu izdevumi pārtikas precēm. Salīdzinājumā ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, varam redzēt, ka tādu iedzīvotāju skaits gada griezumā ir pieaudzis,” norāda “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. Viņa arī pievērš uzmanību tam, ka 94,3% iedzīvotāju novērojuši, ka cenas paaugstinājušās tieši pārtikai.
Svarīgākie iepirkšanās vietas izvēles kritēriji – atrašanās vieta, sortiments un zemākā cena
Visiecienītākās iepirkšanās vietas ikdienas pirkumiem 75,6% iedzīvotāju joprojām ir lielveikali. 2017. gada laikā palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri lielāko daļu savu pirkumu veic tieši hipermārketos. „Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka aizvien vairāk pieaug iedzīvotāju vēlme visu vajadzīgo iegādāties vienuviet, nevis meklēt vairākos veikalos, tādējādi ietaupot laiku,” skaidro Z. Kaktiņa.
Arī iepriekš veiktajos pētījumos 2017. gadā, tāpat kā 2018. gada sākumā, ap 60% respondentu galvenais kritērijs veikala izvēlē ir tas, lai veikals atrastos tuvāk mājām vai darbam. Ap 40% respondentu izvēlas veikalu pēc sortimenta piedāvājuma, zemākām cenām vai pa ceļam uz/no darba/ mācību iestādes, utt. „Ja skatāmies gada griezumā, tad veikala atrašanās vietas aspekts tuvu mājām, darbam, pa ceļam vai tā ērta sasniedzamība, iedzīvotājiem ir kļuvusi vēl svarīgāka. Tāpat pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kuriem ir svarīgi, lai veikalā būtu zemākās cenas,” turpina Z. Kaktiņa.
2018. gada sākumā iedzīvotāji gandrīz visos kritērijos (izņemot cenu līmeni) novērtēja Latvijas ievērojamākos veikalu tīklus augstāk nekā pērn. Piedāvātais cenu līmenis ievērojamākos veikalu tīklos tika novērtēts zemāk par citiem kritērijiem, turklāt zemāk nekā iepriekšējos pētījuma veikšanas periodos 2017. gadā. Tas nozīmē, ka kopumā iedzīvotāju apmierinātība ar veikaliem nedaudz pieaugusi, bet samazinājusies apmierinātība ar to piedāvāto cenu līmeni.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018. gada janvārī – tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. “Maxima mazumtirdzniecības kompass” sastāv no trīs daļām: 1. daļa: novērtējums par Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari, 2. daļa: pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un makroekonomikas rādītāju ietekmi uz tiem, 3. daļa: nozares aktualitāte – kā preču cena ietekmē pircēju paradumus.