Sāksim ar to, ka katrs cilvēks ir tiesīgs uz savu viedokli un dzīves vērtību nostādīšanu. Kādam vissvarīgākais dzīvē ir ģimene, bet citam – karjera, spēja dzīvot sev un vēlme no pasaules paņemt pēc iespējas vairāk.
Taču mūsdienu sabiedrības spiediens ir tik liels, ka cilvēks, kas nevēlas bērnus, tiek noniecināts zemāk par zemi.
Bieži vien cilvēki nevēlas atvērt acis un bērna nevēlēšanos uzskata par savtīgu egoismu, īpaši tad, ja bērnus nevēlas sieviete. Vidusmēra iedzīvotājs uzskata, ka sieviete, kas nevēlas bērnus, ir neizglītota, atpalikusi un vāja, jo nesaprot, ka viņai reproduktīvā sistēma ir dota, lai radītu pēcnācējus. Patiesība ir tāda, ka teju katram cilvēkam ir dota balss, taču ne visi var būt dziedātāji. Sapratāt līdzību?
“Ja nu tu pēc tam to nožēlosi?”
Neviens nesaka, ka cilvēks, kurš atteicies no bērnu radīšanas, nekad mūžā par to nenožēlos. Taču mēs visi kaut ko savā dzīvē nožēlojam. Ja izvēle ir tieši tāda, tātad, šajā brīdī cilvēks tieši tā ir arī juties. Un kāpēc gan vēlreiz atgādināt par izdarīto vai neizdarīto? Tev taču neviens neatgādina, ka tu neiekārtojies tajā lieliskajā darbā, kuru tev piedāvāja pirms trīs gadiem, lai gan pēc tam paši to nožēlojāt.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!