Kad laukā valda vēss, mitrs un drēgns laiks, klāt arī šķavas, pilošs deguns, sāpošs kakls un klepus. Ja līdz ar saaukstēšanās simptomiem termometra stabiņš pakāpies līdz paaugstinātas temperatūras atzīmei, to nevajadzētu nomākt.
Daudz pareizāk ir ļaut organismam pašam tikt galā ar savārgumu izraisījušo vīrusu, ierobežojot slodzi un pietiekami daudz uzņemot šķidrumu, lai mazinātu vīrusa koncentrāciju organismā un veicinātu drīzāku izvadīšanu no ķermeņa. Pretējā gadījumā organisms pārstāj ražot interferonu un mazinās leikocītu aktivitāte.
Tomēr, ja temperatūra pārsniedz 38 – 38,5 grādu atzīmi, to ieteicams pazemināt. Augsta ķermeņa temperatūra izraisa pastiprinātu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai, rada audos skābu vidi un skābekļa trūkumu, neatgriezeniski bojājot šūnas. Temperatūru iespējams pazemināt gan ar attiecīgiem medikamentiem, gan lietojot tautas līdzekļus, piemēram, liekot līdz 40 grādu spirta vai degvīna kompreses. Saaukstēšanās simptomus mazina arī karstas kāju peldes un sinepju plāksteri. Tomēr augstas temperatūras gadījumā visas sildošās procedūras jāierobežo, jo karstuma izraisītā slodze organismam var izrādīties pārāk liela.
Vīrusa infekcijas gadījumā paaugstināta ķermeņa temperatūra parasti turas trīs, četras dienas. Ja tā nekrītas daudz ilgāku laiku, jāmeklē cēlonis, kas to izraisa. Ļoti iespējams, ka vīrusu infekcijai pievienojies bakteriāls iekaisums.