Vai var nogurt nervu šūnas? Kā liecina pētījumi, nervu šūnas nenogurst, tomēr smadzenēm vajadzīgs starpbrīdis. Laiku pa laikam tās sāk atgādināt pārblīvētu mantu noliktavu, tāpēc tā jāslēdz un jāsakārto.
Vai informācijas apstrādes produkts ir arī sapņi, kas nereti rāda gluži fantastiskas attēlu kombinācijas? Miega fāzes, kurās sapņojam, ir visnoslēpumainākās. Smadzeņu elektriskie signāli, kas tikko vēl bija rāmi, sāk strauju auļojumu. Dažādas pazīmes liecina, ka sapnī miegs it kā tiek izkliedēts. Faktiski guļošo tieši sapņošanas brīdī uzmodināt ir visgrūtāk. Acīmredzot smadzenes nevis atmostas, bet tieši otrādi – no ārpasaules atslēdzas pilnībā, lai informācijas šķirošanā nekas tās netraucētu. Guļošais, protams, dzīvi reaģē uz notiekošo, tāpēc rodas ilūzija, ka viņš atrodas tuvu nomodam.
Sapņojot tiek nodarbināti smadzeņu virsējie slāņi. Turpretī informācijas apstrāde noris smadzeņu dziļumos. Kaut kas no šīs informācijas, protams, kļūst par sapņa izejmateriālu. Tā daļēji izskaidrojami gan radošie atskārtumi, kas cilvēku var apciemot miegā (te jāatceras, ka Mendeļejevs periodisko ķīmisko elementu sistēmu “ieraudzīja” sapnī, Džuzepe Tartīni miegā “notvēra” ilgi meklēto sonātes motīvu), ja viņš ilgāku laiku ir koncentrējies kādai vienai tēmai, gan “paredzošie” sapņi, kas dažkārt arī piepildās. Jo sapnī var iekļauties vēl apziņu nesasniegusī informācija, piemēram, slimības agrīnie simptomi, svarīgu domu vai pamatotas trauksmes atbalsis, raizējoties par nelaimes piemeklētu tuvu cilvēku, un tamlīdzīgi.
Tomēr sapnī mūsu smadzenes ikdienas rūpes un nepatikšanas ne tik daudz pārdzīvo, cik cenšas tās nolīdzināt vai pat pilnīgi aizmirst. Tā ir svarīga pašaizsargāšanās reakcija, lai saglabātu normālu garīgo stāvokli.
Zinot, cik sarežģīta un aktīva ir dzīvības norise miegā, kļūst saprotams, ka bez medicīniskās uzraudzības miegu nedrīkst atstāt. Kāds ļaunums var rasties? Pirmām kārtām tiek traucēts pats miegs.
Jau tālā senatnē viens no spīdzināšanas paņēmieniem bija miega traucēšana – un šīs mocības praktiski nespēja izturēt neviens. Mūsdienās kaut ko līdzīgu rada civilizācijas pārmērības. Un, protams, ne bez grēka ir arī paša cilvēka nepareizais dzīvesveids.
Traucēts miegs uz katru indivīdu atstāj atšķirīgu ietekmi, tāpēc talkā jāaicina ārsts speciālists, kas rūpīgi izpētīs pacienta miegu. Tas īpaši attiecas uz tiem cilvēkiem, kas jau nokļuvuši bezmiega varā.
“Slikts miegs” ir nenoteikts jēdziens. Var gulēt ilgi, bet nepietiekami dziļi, taču var arī gulēt dziļi, taču nepietiekami ilgi. Katrā šajā gadījumā nepieciešama citāda palīdzība. Paša pacienta priekšstats par savu miegu var izrādīties maldīgs. Viņš, piemēram, var sūdzēties par pilnīgu miega trūkumu, bet pārbaudē atklājas, ka guļ ļoti ilgi. Viens no maldīšanās iemesliem ir naktī traucētā laika izjūta, kad dažas bezmiega minūtes izaug šķietamās stundās.
Par bezmiegu tiek noturēti arī sapņi, kas atgādina pārdomas. Ne mazāk traucējoša ir kādas miega fāzes izzušana. Tā rodas tā sauktais somnambulisms (mēnessērdzība): atsevišķas smadzeņu daļas, kam pakļauts miegs, nespēj nomākt uzbudinošos signālus, un guļošais veic it kā pabeigtas loģiskas darbības. Tās var ilgt no dažām minūtēm līdz stundai, pēc tam cilvēks cieši iemieg un no rīta vairs neko neatceras. Tādas nekontrolētas darbības var būt gan bīstamas, gan izraisīt dažādus pārpratumus.
Miega dziļo fāžu izzušana rada arī patoloģisko miegainību. Tās cēlonis – par miegu atbildīgo sistēmu pārmērīga aktivitāte. Miegainības lēkmes ir nepārvaramas un uzbrūk visnepiemērotākajos apstākļos. Nav bīstami, ja cilvēks aizmieg pie papīriem apkrauta galda, datora, bet, ja tas notiek uz jaunbūves sastatnēm vai pie automašīnas stūres, sekas var būt traģiskas. Šādi cilvēki iemieg sapulču laikā, snaudiens viņus pieveic teātrī, lasot grāmatu.
Praksē pierādījies, ka naktī pa lielākai daļai vai nu sākas, vai arī saasinās daudzas iekšējo orgānu slimības. Tāpēc bez “nomoda medicīnas” nepieciešama arī “miega medicīna”. Kāda ir šī kontrole, un vai cilvēkam pārbaudes laikā jāguļ dažādu aparātu ielenktam? Tas nav nepieciešams. Mūsdienās jau ir radītas iekārtas, ar kurām var sekot vairāku pacientu miegam vienlaikus. Arvien vairāk paveras iespējas ne tikai regulēt cilvēka miegu, bet arī laikus atklāt slimības, kas mēdz sevi pieteikt tieši naktī. Ir pat zināms, ka dažas no tām izvēlas noteiktas miega fāzes. Kad šīs fāzes varēs pilnībā regulēt, dažas no šim kaitēm būs iespējams novērst jau sākotnē.
Tiklīdz cilvēks kādu procesu sācis iepazīt un mācās to vadīt, viņš sāk domāt, kā to padarīt efektīvāku, produktīvāku. Kādi rezultāti ir mēģinājumiem miegu izmantot mācību vielas apgūšanā?
Hipnopēdijas pētījumi pēdējos gados ir nedaudz pieklusuši. Izrādījās, ka iegaumēšana notiek īsā nakts posmā, kamēr miega vēl faktiski nav. Un tas ir saprotami: informācijas ievadīšana smadzenēs, kad tās ir “slēgtas inventarizācijas dēļ”, bioloģiski nav iespējama. Tomēr zināms hipnopēdijas efekts ir sevi pierādījis. Jau sen bija zināms, ka vieglāk visu iegaumēt pirms aizmigšanas, jo naktī smadzenes neuzņem nekādu citu informāciju, kas varētu izspiest iepriekšējo. Tieši šo apstākli izmanto hipnopēdija.
Vai iespējams miegu saīsināt, lai vairāk laika varētu veltīt aktīvajai dzīvei? Nenoliedzami, tā ir vilinoša perspektīva. Napoleons, Šillers, Gēte, Pēteris I un citas ievērojamas personības iztika ar piecām stundām miega. Edisons – pat ar divām trim. Tiesa, Napoleons gan dažreiz esot snaudis seglos, bet Edisons mīlējis brītiņu pagulēt dienā.
Prasības pēc miega cilvēkiem ir atšķirīgas. Kā liecina pētījumi, vidēji mēs pagaidām vēl guļam ilgāk, nekā organismam nepieciešams. Iespējams, nākotnē cilvēki iemācīsies gulēt mazāk, nenodarot pāri savai veselībai. Rezerves ir divējādas: pirmkārt, ilgi mēs guļam nevis tāpēc, ka nepieciešams, bet gan ieraduma pēc; otrkārt, miegs atkarīgs no iekšējo problēmu kvantitātes. Tātad – jo harmoniskāka ir mūsu emocionālā, intelektuālā un fiziskā darbība un jo augstāk attīstītas savstarpējās attiecības, jo mazāks laiks nepieciešams pilnvērtīgam miegam.