Akvakultūras galvenā problēma ir tas, ka ūdenī ir slikts barības vielu sastāvs, ņemot vērā tajā dzīvojošo īpatņu īpatsvaru. Piemēram, audzētavā audzēta laša dabīgais tauku slānis ir daudz mazāks nekā tas ir savvaļas lasim. Turklāt ir daudz lielāka iespēja, ka audzētavas zivīm asinīs un miesā “rit” augšanas hormoni un antibiotikas. Visbiežāk zivju audzētavās audzē lašus, karpas, samus, jūras asarus, jūraskarūsu, pangasiju, tilapiju un parasto jūrasmēli.
Neviļus rodas jautājums – ko vispār no zivīm drīkst ēst? Ja jums jāizvēlas kādas no zivīm, vislabāk izvēlēties siļķes, heku, pollaks, Klusā okeāna saira, sardīne. No lašu dzimtas zivīm tās ir sīgas, nerka, kižučs. Šīs zivis teju vispār netiek audzētas zivju audzētavās, turklāt tajās esošo kaitīgo vielu daudzums parasti ir niecīgs vai nav vispār.
Noteikti dalieties arī ar citiem!