Mūsdienās ir radīti dažādi preparāti, kas spēj ātri atbrīvot praktiski no jebkurām sāpēm, taču vispārēju rekomendāciju nav un nevar būt. Pretsāpju līdzekļi jāizvēlas ļoti individuāli, un to var izdarīt vienīgi ārsts. Kādi ir paši svarīgākie kritēriji, pēc kuriem ārsts izvēlas pretsāpju līdzekļus pacientam?
Pastāv sāpju novēršanas noteikumi, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), un visi ārsti savā praksē vadās pēc tiem. Vispārējos vilcienos var runāt par trim sāpju intensitātes pakāpēm. Katrā no tām tiek lietotas atbilstošas zāles.
Ja sāpes ir vājas, pirmajā pretsāpju terapijas pakāpē tiek lietoti neopija analgētiķi, piemēram, paracetamols, aspirīns, analgīns un citi līdzīgi medikamenti, kas tiek brīvi tirgoti aptiekās. Tos pacienti nereti lieto patstāvīgi, nekonsultējoties ar ārstu, neapjaušot, ka tas ir ļoti bīstami.
Pat vājas sāpes, ja tās novērš nepareizi, var izraisīt nopietnas sekas. Piemēram, ja cilvēks, kas sirgst ar kuņģa čūlu, sāks uz savu roku ārstēt, teiksim, zobu sāpes, tas var beigties ar smagu slimības saasināšanos – pat līdz čūlas asiņošanai.
Kā rīkoties, ja zāles tiek lietotas atbilstīgi ārsta norādījumiem, taču sāpes nepāriet? Tas ir nopietns jautājums. Kad sāpes kļūst stiprākas, pacienti cenšas ar tām tikt galā, palielinot zāļu devas. Visbiežāk tas notiek hronisko slimību saasināšanās brīžos, piemēram, locītavu, kaulu un muskuļu vai galvas sāpju gadījumā.
Nekādā ziņā nedrīkst cīnīties ar sāpēm, vienkārši palielinot preparātu devas. Tas ir bīstami. Tādā veidā sāpes parasti tiek novērstas, taču var rasties nopietnas komplikācijas. Ja zāles nepalīdz, jāpāriet uz efektīvāka analgētiķa lietošanu, kam pretsāpju potenciāls ir lielāks. Daudzus interesē, vai šādi preparāti nav narkotiski? Vai nav iespējams tikt galā ar sāpēm, nelietojot narkotikas, ja vien gadījums nav īpaši smags?
Tas, ka pilnīgi visiem opija preparātiem piemīt narkotiska iedarbība, ir diezgan izplatīti maldi. Piemēram, lietojot tramadolu, instrukcijā norādītajās devās, tam nav narkotiskas iedarbības, lai arī tas pieder pie stipras iedarbības līdzekļiem. Tam ir diezgan augsta pretsāpju aktivitāte, un atšķirībā no narkotiskajiem analgētiķiem tas neizraisa smagas blaknes, piemēram, nomācošu iedarbību uz organisma vitālajām funkcijām (elpošana un asinsrite), neizraisa arī pieradumu un atkarību. Tāpēc tramadolu plaši lieto dažādās medicīnas jomās: reimatoloģijā, neiroloģijā, ķirurģijā, onkoloģijā. Un daudzos gadījumos ļauj izvairīties no narkotisku preparātu lietošanas vai vismaz atlikt to lietošanu uz ievērojami vēlāku laiku.
Pretsāpju terapijā tramadols ir starpposms starp neopija analgētiķiem, ko lieto vāju sāpju gadījumā, un narkotiskajiem preparātiem – tos nozīmē onkologi un onkohematologi gadījumos, kad citi līdzekļi diemžēl vairs nav efektīvi.
Stipras iedarbības pretsāpju preparātus aptiekās tirgo ar speciālām receptēm. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kam šīs zāles tiešām vajadzīgas, nav problēmu tās iegādāties.
Jāuzsver, ka ārsta konsultācija vajadzīga pirms jebkura analgētiķa lietošanas, jo faktiski nav tādu zāļu, kam vispār nebūtu nekādu blakusefektu. Tāpēc nozīmējot medikamentus, lai izvairītos no komplikācijām, jāņem vērā katra pacienta individuālas īpatnības.