Tieši šī gada maijs, sava siltā laika dēļ, kļuvis par ieganstu tam, kādēļ šogad ar dārza kaitēkļiem nākas cīnīties daudz intensīvāk. Ko lai dara un kā lai labāk ar tiem cīnās?
- Lauku un dārzu monitorings jāveic katru otro dienu veģetācijas perioda brīžos, kad tiek maksimāli ietekmēta sagaidāmā raža – katru dienu;
- Lai paaugstinātu insekticīdu efektivitāti, smidzināšanas darbiem jāizvēlas nakts stundas, vēsākās dienas;
- Daudzu kultūru attīstība notiek ar 2–3 nedēļu paātrinājumu, kas noteikti jāņem vērā, pielietojot augu aizsardzības līdzekļus, lai varētu ievērot attiecīgajam līdzeklim paredzēto nogaidīšanas laiku;
- Kad ķīmiskās metodes izsmeltas, ilggadīgajās kultūrās ir vērts ķerties pie kratīšanas, nolasīšanas, nomazgāšanas ar augstspiediena mazgātājiem;
- Putniem karstajā laikā jānodrošina dzirdinātavas, lai tie atlidotu padzerties un pēc tam pārbaudītu dārzu barības meklējumos;
- Lai uzlabotu kultūraugu aizsargspējas, iespēju robežās jārūpējas par mitruma nodrošinājumu. Vairs nedrīkst aizrauties ar slāpekļa lietošanu zaļās masas palielināšanai, – tas tikai radīs lielāku dažādu laputu sugu invāziju;
- Laukos, kur nav lietoti insekticīdi, strauji parādās dažādi derīgie kukaiņi. Mārītes aktīvi dēj kāpurus tur, kur novērojamas laputis. Liela nozīme derīgo plēsējkukaiņu piesaistei dārzos ir ziedošo augu joslām (vislabāk kurvjzieži – dilles, ķimenes, fenhelis, savvaļas burkāns);
- Var turpināt izmantot pudeļu lamatas ar rūgstošiem šķidrumiem tajos;
- Lai izķertu lidojošos īpatņus, piemēram, kāpostu un rāceņu balteņus, kas jau lido, ir vērts padomāt par gaismas avotu slazdu izvietošanu uz lauka un dārzos;
- Mazākās platībās jāizmanto dzeltenās līmes vairogi. Ja tie pilni, maina uz jauniem, – izmanto dzeltenās polietilēna plēves ruļļus, iztinot, nosmērējot ar “peļu” līmi un nostiprinot gar augu rindām.