Biedrība “Rīgas Zinātņu Akadēmija” š.g. 20.februārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00 organizē forumu “Demogrāfiskā bedre Latvijā – ko darīt?”.
Forums norisināsies Latvijas Zinātņu Akadēmijas (Rīga, Akadēmijas iela 1) Portretu zālē (3. st.).
Par pašreizējo situāciju un tās skaidrojumu forumā tiek aicināti uzstāties valdības un ministriju pārstāvji, deputāti, sabiedriskās organizācijas un speciālisti demogrāfijas jautājumos.
Vēlams pieteikt savu uzstāšanos līdz 15.februārim, rakstot uz [email protected] (tel. 29481725).
Pasākumu aicināti apmeklēt visi interesenti.
Dažu faktu konstatējums:
Otto Ozola (Mārtiņš Barkovskis) grāmatā “Neērtās Patiesības” vēstules XXI gs. latvietim (2016.g. , Lauku Avīze) ir rakstīts:
· Eiropas Savienības Valstis ģimenēm ar bērniem tērē vidēji 2,5% (!) no IKP. Francijā un Ziemeļvalstīs vel vairāk.kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā 2% no IKP. Latvijā šis skaitlis ir vien 1,2-1,4 % no IKP. (sk. 92. lpp.)
· 2000.gadā Latvijā skolas gaitas uzsāka 344822 bērni. 2015. gadā – vien 202000. Tas nozīmē, ka 15 gadu laikā esam zaudējuši 142822 potenciālos skolēnus – vairāk nekā 40 % no nācijas nākotnes. (sk. 92. lpp.)
· Igauņi ir aprēķinājuši ka viena bērna uzaudzināšana līdz 20 gadiem izmaksā 68000 EUR, bet 4 bērnu vecākiem ir jāiztērē 255000 EUR ikdienā. Tas nozīmē, ka četru bēru vecāki par ēdienu u.c. maksā 4 reizes vairāk. (sk. 85. lpp.)
· Tieši daudzbērnu ģimenes ir tās, kuras attālina to skumjo dienu, kad Latviju varēs saukt par pamatiedzīvotāju izmirušu teritoriju…. Latvija joprojām ir valsts, kas atvēl vismazākos līdzekļus demogrāfijai starp Eiropas Savienības valstīm. (sk. 86. lpp.)
Tai pašā laikā Lato Lapsa 2018. g. publicējis prezidenta kancelejas un visu ministriju darbinieku prēmiju sarakstus, kuros redzams, cik daudz līdzekļi tiek izšķiesti, nedomājot par Latvijas sabiedrību.
Viesturs Kairišs minējis, ka “it kā tauta piešķiršot Kangara ordeņus, bet pēc nedēļas tiem pašiem valdība piešķirs Triju Zvaigžņu ordeni”.
Lai šo situāciju labotu, mums ir jāpanāk, lai Latvijas Valsts ģimenēm ar bērniem tērē vismaz 2,5 % no IKP (nevis kā pašreiz 1,2%).