Auzas ir arī ļoti bagāts īpašu šķiedrvielu, beta glukāna avots, kas labi uzsūcas, normalizē glikozes saturu asinīs un tonizējoši iedarbojas uz visu organismu. Tieši diabētiķiem ieteicams ēst auzu putru, bet, ja tai pievieno nedaudz sviesta, organisms vēl labāk uzsūks visas vērtīgās vielas. Lietojot šo graudzāļu produktu katru dienu, uzlabojas gremošana un nostiprinās sirds-asinsvadu sistēma. Ne velti auzu latīniskais nosaukums (Avena sativa) nozīmē – “būt veselam”.
Terapeitiskiem mērķiem lieto auzu putraimus, pilngraudus un miltus, arī zaļos dīgstus un pat salmus.
Diedzēt graudus var mājās uz palodzes. Vispirms graudus noskalo (ar aprēķinu 50 g vienam cilvēkam). Tad siltā ūdenī samitrina divas kokvilnas auduma drānas. Uz vienas izklāj noskalotos graudus, ar otru tos apsedz un atstāj 22–24 grādu temperatūrā. Virsējo audumu ik pa laikam samitrina, līdz parādās asni (parasti pēc 1–2 dienām). Kad tie ir 2 mm gari, asnus var lietot uzturā – ēst tīrā veidā (rūpīgi sakošļājot) vai pievienot dažādiem ēdieniem un salātiem.
* Diabēta sākumstadijā ieteicams sajaukt pa 2 ēdamkarotēm melleņu lapas un pupiņu vārsnes un 1 ēdamkaroti zaļo auzu stiebru. Vienu ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, vāra 15 minūtes, pusstundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa glāzei 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
* Smaga diabēta gadījumā pagatavo maisījumu, kas samazina glikozes saturu asinīs. Sajauc pa 1 ēdamkarotei auzu zaļos salmus, žāvētas melleņu lapas, žāvētas pupiņu vārsnes un linsēklas. Maisījumu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, nakti nostādina, no rīta izkāš un dzer pa 1/4 glāzes 3 reizes dienā.