“Degvielas kvalitātes novērtēšanā nav izceļami daži rādītāji – ir jāanalizē visi Eiropas Savienības (ES) standartos noteiktie parametri, jo tikai to kopaina ļauj veikt objektīvus secinājumus,” komentējot LTV radījuma “Aizliegtais paņēmiens” degvielas kvalitātes eksperimentu, norāda SIA “Circle K Latvia” Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs. Tāpat arī izšķiroša nozīme ir tam, cik korekti paraugi tiek savākti un analizēti, jo pat miligramam piesārņojuma ir būtiska ietekme uz rezultātiem.
Cetānskaitlis nav noteicošais dīzeļdegvielas kvalitātes rādītājs
Izceļot cetānskaitli vai kādu citu no parametriem kā galveno rādītāju, vispusīga degvielas kvalitātes noteikšana nav iespējama. Degvielas kvalitātes izvērtēšanā ir jāskata visu attiecīgā degvielas veida parametru kopaina, kuru ņem vērā arī Eiropas tirgum paredzēto auto dzinēju ražotāji. Dīzeļdegvielas gadījumā ir jāanalizē kopumā 19 ES rādītāji (EN 590), savukārt benzīnam – 16 (EN 228).
Svarīgākais, lai visi šie kritēriji tiktu savstarpēji sabalansēti, jo paaugstināts viena parametra rādītājs var negatīvi ietekmēt citu. Piemēram, dīzeļdegviela ar augstāku cetānskaitli var saturēt vairāk parafīnu, kas pasliktina aukstumnoturību, eļļošanos un pazemina blīvumu, rezultātā palielinot degvielas patēriņu.
Objektīvai degvielas kvalitātes rādītāju izvērtēšanai būtiski veikt korektas pārbaudes
Degvielas kvalitātes pārbaudīšana ir sarežģīts process, kurā analīžu rezultātus var ietekmēt pat miligrams neredzamu netīrumu, sīkas ūdens piles vai gaisa mitrums traukā, kurā ņemti testējamie paraugi. Uzticamu pārbaužu veikšanai ES degvielas kvalitātes prasībās ir noteikta ISO standartam atbilstoša ekspertīzes metode. Tajā kā obligātas prasības paredzēts, piemēram, tas, ka traukiem, kuros tiek iepildīta degviela, ir jābūt steriliem un hermētiski noslēgtiem, bet degvielai pirms testēšanas ir jābūt filtrētai.
Kā norādījuši raidījuma veidotāji, tad televīzijas eksperimentā izmantotā ekspresmetode ir virspusēja – tā neatbilst ISO standartam, un tai ir salīdzinoši ievērojami zemākas izmaksas, līdz ar to kļūdas iespējamība gan cetānskaitļa, gan citu parametru mērījumos ir augsta. Turklāt eksperimentam izmantotā Valsts ieņēmu dienesta laboratorija nav akreditēta cetānskaitļa mērījumu veikšanai,[1] kas iespēju veikt kļūdainus secinājumus par dīzeļdegvielas paraugiem tikai pastiprina.
“Par mūsu degvielas kvalitātes rādītājiem esam pilnībā pārliecināti – tie atbilst gan Latvijas likumdošanas prasībām, gan visiem ES kritērijiem, par ko stingri rūpējamies ar uzticamām iekšējām kvalitātes kontroles procedūrām,” norāda V.Astičs. Visai rūpnīcā saražotajai degvielai pirms tās nonākšanas terminālī tiek veikta ISO standartam atbilstoša ekspertīze, ar kuru pārbauda atbilstību katram ES rādītājam. Pēc tam arī terminālī piegādātajai degvielai periodiski visu parametru pārbaudi veic starptautiskā industrijas nozares inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmuma Kiwa neatkarīgs eksperts. Savukārt degvielas ceļā tālāk līdz stacijām un nonākšanai klientu automašīnas bākā tiek sekots līdzi katram posmam tās transportēšanā un uzglabāšanā – sākot no tā, cik pareizi degvielu pārkrauj un pārvadā, līdz tam, kā tā to uzglabā stacijās.
[1] Akreditācijas apliecība Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijai 2014.12.18. – 2019.12.17. https://www.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=pdf&id=4907&apl=23266&Itemid=151&lang=lv(Laboratorija ir akreditēta cetāna indeksa novērtēšanai, bet ne cetānskaitlim. Cetāna indekss raksturo teorētisko dīzeļdegvielas pašaizdegšanās spēju, un atšķirībā no cetānskaitļa tiek iegūts aprēķina veidā, ņemot vērā dīzeļdegvielas blīvumu un destilācijas parametrus).