Dziednieciskos nolūkos lieto kartupeļu bumbuļus (galvenokārt sarkano šķirņu), kartupeļu cieti, svaigi spiestu sulu, ziedus un zaļo daļu. Izmantotas tiek pat mizas un laksti.
Cilvēkiem, kas cieš no sirdskaitēm, ieteicama kartupeļu diēta: dienas laikā 5–6 reizēs jāapēd aptuveni kilograms bez sāls vārītu kartupeļu. Garšai var pievienot nedaudz diļļu, pētersīļu vai citus zaļumus.
Pret sirds išēmisko slimību, hipertoniju, aterosklerozi, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, disbakteriozi, kolītu un vēdera aizcietējumiem reizi vai divas dienā pusstundu pirms ēšanas jāapēd svaigi mizots kartupelis (20–30 g).
Pakāpeniski šo devu var palielināt līdz 150 g vienā reizē. Šo pašu recepti var izmantot pret aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera slimībām, osteohondrozi, reimatismu un podagru. Tā palīdzēs arī cilvēkiem, kam ir staru slimība vai anēmija.
Lasiet arī: Kartupeļi ar mārrutkiem – sāpošām locītavām
Par kartupeļu sulas dziednieciskajām īpašībām varētu sacerēt poēmu. Īpaši ieteicama tā ir pret gastrītu, dispepsiju un grēmām – glāze sulas jāizdzer tukšā dūšā, un pēc pusstundas var brokastot, nebaidoties, ka kuņģis atkal sagādās problēmas.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!