Stiprais balsts: muguras un mugurkaula veselība

Taisna mugura, lepna, stalta stāja – tas ne tikai pievilcīgi izskatās, bet arī labvēlīgi ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Vāja, salīkusi mugura rada papildu slodzi citiem kauliem un locītavām, kā arī nevēlamu spiedienu uz iekšējiem orgāniem. Muguras sāpes laiku pa laikam piedzīvo gandrīz ikviens. Kā no tām izvairīties un nodrošināt sava stiprā balsta veselību, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

“Daudzi no mums bērnībā ir līdz apnikumam klausījušies vecāku atgādinājumos – sēdi ar taisnu muguru, iztaisno plecus… Lai cik kaitinoši šķistu, šim padomam tomēr ir pamatots iemesls, turklāt ne tikai estētisks, bet arī medicīnisks, jo sakumpusi mugura ietekmē visu organismu. Vesels cilvēks, kuram ikdienā nav problēmu ar muguru, izjūt milzīgu diskomfortu, ja pēkšņi mugura sāk sāpēt. Šīs sāpes var būt ļoti stipras, un diemžēl tikai tad mēs pa īstam novērtējam muguras funkciju ikdienas labsajūtā. Tāpēc par muguru ir jārūpējas tieši tāpat, kā par jebkuras citas ķermeņa daļas veselību – uzmanīgi un regulāri,” stāsta Ieva Zvagule.

Kāpēc sāp mugura?

Muguras sāpes dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Izplatītākie iemesli ir fiziska pārslodze un ar to saistītās traumas vai, tieši pretēji, mazkustīgs dzīvesveids un ilgstoša atrašanās vienā pozā. Līdz ar to no muguras sāpēm nav pasargāti ne sportisti, ne tie, kas veic fizisku darbu un ceļ smagumus, nedz arī sēdoša darba darītāji. Lai gan sāpju cēloņi ir atšķirīgi, izpausmes mēdz būt visai līdzīgas: nepatīkamas, stipras sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi. Gados vecāki cilvēki un tie, kuri ilgstoši sēž vai piedzīvo lielu fizisko slodzi, lielākoties izjūt sāpes jostas un krustu daļā. Savukārt spranda un kakla daļa biežāk sāp tiem, kuri ilgstoši lasa un raksta, skatoties uz leju, vai citā nemainīgā pozā sasprindzina kaklu.

Mugurkauls sastāv no vairāk nekā 30 skriemeļiem, tas ir sarežģīts locītavu mehānisms, kam nepieciešamas kustības, pretējā gadījumā locītavu saites kļūst stīvas. Bez tam no mugurkaula smadzenēm uz citām ķermeņa daļām stiepjas liels daudzums nervu, tāpēc nereti muguras sāpes var rasties arī neiroloģisku izpausmju dēļ, piemēram, iespiežot muguras nervus starp skriemeļiem. Lielākā daļa – ap 80% – muguras sāpju veidojas muskuļos, saitēs vai locītavās, tomēr 20% gadījumu to cēlonis var būt mugurkaula patoloģijas.

Nē – stresam!

Līdzīgi kā fiziska pārslodze, arī stress izraisa pārlieku muskuļu sasprindzinājumu, kas savukārt var novest pie muguras sāpēm. Stress ietekmē arī miega kvalitāti, jo sasprindzinājums naktī nepāriet, tāpēc arī ierastā gulēšanas poza pēkšņi var šķist neērta. Cilvēki nereti vainu par stīvu kaklu uzveļ gultai. Taču, pirms šķirties no iemīļotā spilvena vai matrača, ir vērts pārdomāt savu dzīvesveidu un godīgi atbildēt uz jautājumu – vai mani nekas nesatrauc? Ja ar domu spēku vien stresa likvidēšanai nepietiek, ir vērts iedzert kādu nomierinošu tēju – apiņus, piparmētras, melisu. Labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai ir arī B vitamīns. “No vienas tējas krūzes, protams, liela labuma nebūs – no stresa iespējams atbrīvoties, pārskatot ikdienas paradumus. Kādam palīdzēs pastaigas svaigā gaisā, meditācija, nomierinoša mūzika vai aromterapija, taču tie, tāpat kā tējas, ir tikai palīglīdzekļi – jāmeklē problēmas sakne. Ja bez redzama iemesla sāp mugura – meklējiet stresa cēloni,” aicina “Euroaptiekas” farmaceite.

Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru