Šodien stājas spēkā Apdrošināšanas līguma likums, kas pilnveidos un modernizēs līdzšinējo regulējumu apdrošināšanas jomā.
Saeima galīgajā lasījumā minēto likumu pieņēma šā gada 3.maijā.
Jauns likums bija nepieciešams, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp, no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu.
Likumā noteikts, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam.
Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai.
Savukārt apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina ar dokumentiem, kas pamato pieņemto lēmumu. Tas ļaus mazināt strīdus, kas var rasties apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas, īpaši atteikumu gadījumos, kad klients pieprasa pieņemto lēmumu pamatot ar dokumentiem.
Lai neveicinātu pašu apdrošinājuma ņēmēju nolaidību pret savu īpašumu, paļaujoties tikai uz apdrošināšanu, apdrošinātājs līgumā varēs noteikt drošības prasības, ko jau patlaban plaši izmanto praksē.
Attiecībā uz pušu pienākumiem apdrošināšanas līgumattiecībās likums noteic tiesības apdrošinātājam pārbaudīt apdrošinājuma ņēmēja un labuma guvēja sniegto vai noklusēto informāciju, lai nepieļautu apdrošināšanas krāpšanu, par ko paredzēta kriminālatbildība.
Apdrošināšanas standarta līguma maksimālais termiņš turpmāk būs viens gads līdzšinējo piecu gadu vietā, un puses varēs vienoties arī par citu līguma darbības laiku. Savukārt kā noilguma termiņš tiesībām iesniegt atlīdzības pieteikumu apdrošinātājam noteikts trīs gadi līdzšinējo divu gadu vietā, lai novērstu tiesu praksē vērojamo normu dažādo interpretāciju, piemēram, vispārējā desmit gadu noilguma termiņa piemērošanu.
Ņemot vērā elektronisko sakaru attīstības tendences, likums paredz vairākus pasākumus, lai apdrošināšanas jomā plašāk varētu izmantot distances saziņu, tostarp, sniegt informāciju, paziņojumus, kā arī noslēgt apdrošināšanas līgumu, kas ir ātrāk, ērtāk un lētāk nekā pasta sūtījumi. Apdrošinātāji šādu iespēju izmanto jau patlaban, un tas gan vienkāršo saziņu, gan ekonomē laiku, kas nodrošina ātrāku komunikāciju pušu starpā un ātrāku riska novērtēšanas, līguma slēgšanas un atlīdzības procesu, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem uzsvēra likumprojekta izstrādātāji Finanšu ministrijā.
Jaunais regulējums paredz iespēju apdrošinājuma ņēmējam izvēlēties, vai noslēgt līgumu elektroniski vai rakstiski. Tas noteikts, jo apdrošinātājam ir jāsaņem klienta atļauja apstrādāt sensitīvos datus, kas var būt nepieciešami dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu noslēgšanai. Nepieciešamo informāciju ar pakalpojuma ņēmēja atļauju apdrošinātājs varēs iegūt arī no citiem informācijas avotiem, un tas ļaus vienkāršot līguma noslēgšanu.
Tāpat šodien spēkā stājas ar Apdrošināšanas līguma likumu saistīti grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā.