Mūsu oficiālā medicīna smiltsērkšķu eļļu atzina aptuveni 70. gadu sākumā, bet to ražot sāka pēc XVII gadsimta tehnoloģijas – ilgstoša smiltsērkšķu karsēšana saulespuķu eļļā. Īsā laikā šis preparāts kļuva ļoti populārs gan oficiālajā medicīnā, gan mājas lietošanā. Tagad radīta jauna smiltsērkšķu balzama iegūšanas tehnoloģija, kas ļauj pilnībā saglabāt praktiski visus šā auga dziednieciskos komponentus. Iegūtais līdzeklis ir īsts dabas vielu komplekss, kas domāts ātrākai bojāto audu atveseļošanai.
Balzamam nav konkurentu vidēju pakāpju apdegumu (to skaitā arī saules izraisītu) dziedēšanā. Tas ir ļoti efektīvs pat pret acs radzenes apdegumiem, smagus ķīmiskus apdegumus ieskaitot. Preparāts veicina ātrāku brūču, skrambu un citu ādas bojājumu sadzīšanu. Piedevām tas būtiski izceļas ar augsto sadziedēšanas kvalitāti – pēc preparāta nepaliek rētas vai kādas citas manāmas zīmes, bet tas jau šo līdzekli padara ļoti nozīmīgu arī kosmetoloģijā.
Kā liecina prakse, smiltsērkšķu eļļa ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem dzemdes kakla erozijas un daudzu citu ginekoloģisko slimību ārstēšanā. Turklāt galvenā šādas ārstēšanas priekšrocība ir tā, ka to var veikt mājās patstāvīgi, tikai laiku pa laikam konsultējoties ar ārstu.
Pašas nopietnākās kaites, kurām paredzēta smiltsērkšķu eļļa, ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gastrīts un kolīts. Dabas gudrība, radot augu, kas spēj samazināt skābes līmeni kuņģī un paātrināt čūlas sadzīšanu, te izpaužas visspilgtāk.
Ņemot to visu vērā, nav ne mazāko šaubu, ka smiltsērkšķu eļļai, kas nopērkama aptiekā, vajadzētu būt katrā mājas aptieciņā. Savukārt rudenī, kad ienākusies raža, eļļu katrs var pagatavots pats.
Kā pagatavot mājās
* Biezumus, kas paliek pāri pēc sulas izspiešanas, periodiski apmaisot, izžāvē atvērtā cepeškrāsnī (temperatūra nedrīkst būt augstāka par 35–40 ºC).
Pēc tam samaļ kafijas dzirnaviņās un aplej ar augu eļļu, kas sakarsēta līdz 40–45 ºC (drīkst izmantot tikai rafinēto eļļu, jo nerafinētā diezgan ātri oksidējas un oksidē arī gatavo produktu).
Iegūto masu liek ūdens peldē (uzturot 40–45 ºC temperatūru, jo pie augstākas sāk noārdīties bioloģiski aktīvās vielas).
Eļļas pagatavošanai nepieciešama aptuveni diennakts. Lai tā būtu iespējami piesātinātāka, procedūru, apmainot biezumus pret svaigiem, var atkārtot vairākas reizes.
Iegūto eļļu pārlej tumša stikla pudelē un nedēļu nostādina tumšā vēsā vietā. Pēc tam eļļu vairākkārt (līdz tā kļūst absolūti dzidra) izfiltrē. Jāraugās arī, lai pudelēs nebūtu daudz brīva gaisa, uzglabājot tas oksidēs iegūto produktu.
Pēc šādas receptes pagatavotās eļļas derīguma termiņš ir divi gadi.
Bez jau minētajām slimībām smiltsērkšķu eļļa palīdz arī pret aterosklerozi, hemoroīdiem, samazina staru terapijas atstātās sekas.
Ārīgi to izmanto pret apdegumiem, apsaldējumiem, ilgstoši nedzīstošām brūcēm, trofiskām čūlām.
Iekšķīgi lietojamo devu un veidu katrā individuālā gadījumā nosaka ārsts. Piemēram, pret kuņģa čūlu ar paaugstinātu skābes līmeni smiltsērkšķu eļļu lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Visnotaļ veiksmīgi smiltsērkšķu eļļu var lietot arī profilakses nolūkos, piemēram, izmantojot citu eļļu vietā kā piedevu salātiem.