Iekārtojies ērti, aizver acis, ieklausies savā vienmērīgajā un klusajā elpošanā. Atceries šo sajūtu. Tagad iedomājies, ka tev aiz muguras sēž mamma un tētis. Kāda sajūta? Tagad vizualizē mammas un tēva vecākus katram aiz muguras. Sajūtas mainījās? Tagad katra no vecvecākiem vecākus, vienalga, vai tu viņus pazini vai nē. Tagad apgriezies un aplūko viņus. Katra no viņiem esamība radīja tavu dzīvi, katrs no viņiem deva ieguldījumu tajā, ka tagad tu esi šeit. Sajūti enerģiju, kas nāk no gadsimtu dzīlēm. Piefiksē savas sajūtas.
Ja jūti siltumu, pozitīvu un gaišu enerģiju, tas nozīmē, ka dzimtas spēks ir ar tevi un visi šie cilvēki aiz tavas muguras tev palīdz. Tava dzimta nes sevī lielus resursus un iespējas. Tas ir ļoti labi! Bet dažreiz var būt arī citas sajūtas no šī vingrinājuma. Ja sajūtas nav patīkamas, tad, iespējams, būtu nepieciešams pastrādāt ar savu ģimenes vēsturi pašam vai ar speciālista palīdzību.
Apskatīsim dažas pazīmes, kas palīdz identificēt destruktīvas ģimenes sistēmas.
1. Gadadienas sindroms. Rūpīgi pārbaudi svarīgāko savas dzīves notikumu datumus (dzimšanas datums, kāzas, bērnu dzimšanas, miršanas, slimības, u.c.) atkārtošanos un sinhronumu.
2. Vārda nozīme. Cilvēka vārds ir viens no viņa identitātes pīlāriem, vārds un tēva vārds (krievu tradīcijās) var noteikt cilvēka vietu trīsdimensiju koordinātu sistēmā – laikā, telpā un vēsturē. Vārdu atkārtošanās vairākās paaudzēs var būt par iemeslu izpētīt vārda izvēles cēloņus un ar to saistītās gaidas. Freids rakstīja, ka “vārdi padara bērnus par rēgiem”.
3. Attiecības un lomu gaidas ģimenē.Izpēti attiecības starp cilvēkiem, kuri pieder ģimenei, salīdzini attiecību modeļus vairākās paaudzēs, tā var pamanīt līdzīgo.
4. Ģimenes noslēpumi. Neizteiktu, apkaunojošu noslēpumu klātbūtne ģimenē (incests, izvarošana, ieslodzījums, garīgās slimības u.c.) ne atklāti, bet destruktīvi ietekmē pēctečus, kas izpaužas neizskaidrojamās darbībās, pēkšņās baiļu un nemiera lēkmēs, kā arī citās uzvedības dīvainībās.
5. Ģimenes mīti. Ģimenes rituāli un paražas parasti saliedē ģimeni, rada piedalīšanās sajūtu, ļauj justies droši paredzamā vidē, tomēr dažos gadījumos ģimenes rāmji ierobežo indivīdu attīstību, un var pat negatīvi ietekmēt psiholoģisko labsajūtu, kas izpaužas kā dažādi fiziskie un psiholoģiskie simptomi.
6. Nelaimes gadījumi, slimības, priekšlaicīga nāve, spontānais aborts un citi traģiski notikumi, kas atkārtojas no paaudzes paaudzē.
7. Nepabeigtas sēras ģimenē (aizgājušie, bet neapraudātie, neapglabātie cilvēki).
8. “Mirušās mātes sindroms”. Mātes zaudēšana agrīnā vecumā, mātes depresija pirmajā dzīves gadā.
9. “Aizstājošais bērns”. Ja dzimušais bērns ir sava veida kompensācija par citas personas, bērna, vīra, brāļa zaudējumu.
Jāatzīmē, ka šo marķieru klātbūtne nediagnosticē problēmu, bet ļauj noteikt diapazonu, kurā var atrast pavedienu, kas ļaus atšķetināt to kamolu, kurš neļauj personai brīvi dzīvot un pieņemt lēmumus. Šis darbs ir grūts, bet ļoti noderīgs un interesants. Galu galā katram cilvēkam ir nepieciešams noteikt savu vietu dzīvē. Rezultātā paaugstinās izpratnes līmenis, kas izraisa sava Es un attiecību ar citiem harmonizāciju, rodas enerģija un resursi, lai sasniegtu mērķus.
Avots:
