Bērnus ir ļoti viegli ietekmēt. Nav vajadzīgs neskaitāmas reizes teikt, ka bērni ir kaitinoši, lai viņi sāktu ticēt, ka vecāki tiešām viņus vairs nespēj paciest. Tā vietā, lai celtu bērnu pašapziņu, dažas frāzes var izdarīt tieši pretējo, kā rezultātā viņi zaudē pārliecību par sevi, un tas atstāj nopietnas sekas.
Bērni nav arī nepārtraukti jāslavē un jāsaka, ka viņi ir perfekti, taču vecākiem vajadzētu runāt pozitīvi, arī aizrādot viņiem. Ar bērniem ir jārunā kā ar bērniem, neatkarīgi no tā, cik dusmīgi ir vecāki. Bērni nespēj tikt galā ar lielo negativitātes gūzmu tik labi kā pieaugušie, tāpēc nedrīkst uz viņiem izgāzt visas dusmas.
Centies izvairīties no šādām frāzēm:
“Beidz raudāt.”
Ja bērns raud, tātad viņš par kaut ko ir saskumis. Protams, ir bezjēdzīgi raudāt, ja tam par iemeslu ir tevis iedotais kārums, kas ir tieši tāds, kādu viņš lūdza, bet bērni ir bērni. Arī pieaugušie mēdz izplūst asarās par neko. Sakot bērnam, lai viņš beidz raudāt, tu liec apspiest emocijas.
“Ļauj man to izdarīt.”
Protams, ir grūti noskatīties, kā 3 gadus vecs bērns cenšas aiztaisīt jaku ar dūraiņiem rokās, it īpaši, ja viņš uzstāj, ka to darīs pa savam. Taču frāze – ļauj man to izdarīt – var kaitēt pašapziņai. Labāk pajautā, vai viņam vajag palīdzību vai ierosini parādīt triku, kā to var izdarīt vienkāršāk.
“Es daudz ko esmu ziedojusi tevis dēļ.”
Šādi izsakās daudzas mātes, kuras ir nonākušas grūtībās. Protams, ka esi daudz ziedojusi, taču bērni nelūdza atļauju ierasties šajā pasaulē. Atgādinot, ka esi daudz ziedojusi, tu viņiem liec justies vainīgiem, it kā viņi būtu tev parādā par to, ka esi māte.
“Liec mani mierā.”
Visiem vecākiem vajadzīgs laiks atpūtai, bet to var pateikt arī šādi: “Mammītei vajag nedaudz atpūsties,” vai “Mammīte tagad vēlas pabūt vienatnē.”
“Beidz uzdot jautājumus.”
Lai arī tas var kļūt kaitinoši, tu taču vēlies, lai bērns būtu zinātkārs. Tu vēlies, lai viņi cenšas izprast apkārt notiekošo un lai jautā par lietām, ko viņi redz un dzird.
“Man vienalga.”
Vai tas ir kāds draugs, kurš apēdis koka skaidu vai bērna mīļākais multfilmas varonis, par ko viņš ir sajūsmā – tas viņam ir svarīgi. Bērnam ir svarīgi stāstīt par visu, kas notiek, un jautāt, ko tu par to domā. Viņš vēlas, lai tu būtu tikpat ieinteresēta kā viņš, tāpēc nomurmināšana, ka tevi tas neinteresē, liks bērnam justies tā, it kā viņa domas neko nenozīmē. Ja jau tev tas nešķiet svarīgi, tad nevienam citam arī tas neinteresēs.
