Saulespuķu eļļa ir ļoti populāra. Namamātes to labprāt izmanto gan cepšanai un salātiem, gan mērcēm. Turklāt, kā apgalvo dietologi, tā ir daudz veselīgāka par sviestu, jo satur nepiesātinātās taukskābes, kas viegli uzsūcas organismā un nenogulsnējas uz asinsvadu sieniņām.
Vēl viena vērtīga saulespuķu eļļas īpašība ir organismam ļoti nepieciešamā F vitamīna augstais saturs. Šā vitamīna deficīts negatīvi ietekmē kuņģa-zarnu trakta gļotādu, rosina asinsvadu (no sklerozes līdz infarktam), hronisku aknu slimību, artrīta attīstību, pazemina organisma pretošanās spējas vīrusiem un baktērijām. Tāpēc speciālisti iesaka katru dienu lietot uzturā 1–3 ēdamkarotes saulespuķu eļļas.
Ārstniecības un profilakses nolūkiem labāk izmantot nerafinēto eļļu, kas iegūta aukstās spiešanas metodes ceļā. Tā ir tumšā krāsā, garšīga, patīkami smaržo pēc saulespuķu sēkliņām. Taču tai ir viens būtisks trūkums: eļļa ir bioloģiski aktīva, dzīva, tā ātri saduļķojas, un, piekļūstot gaisam, siltā vietā oksidējas. Turklāt jo eļļa bagātāka ar F vitamīnu, jo ātrāk bojājas.
Malks saules katru dienu
Saulespuķu eļļas dziednieciskās īpašības tautas medicīnā hronisku slimību ārstēšanai un profilaksei tiek izmantota kopš seniem laikiem.
Imunitātes paaugstināšanai, saaukstēšanās slimību, parodontozes, tonsilīta profilaksei: no rīta tukšā dūšā 5–7 minūtes skalo mutes dobumu ar ēdamkaroti nerafinētās eļļas. Pēc tam eļļu izspļauj un izskalo mutes dobumu ar siltu vārītu ūdeni.
Pret avitaminozi un hipovitaminozi iesaka lietot karotīnu saturošu eļļu: nomazgā glāzi žāvētu aprikožu, ļauj tām nožūt, aplej ar glāzi rafinētas eļļas, 7 dienas nostādina tumšā vietā, tad izkāš. Lieto pirms ēšanas pa 1–2 ēdamkarotēm dienā vai arī pievieno sakņu salātiem.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!