Šodienas Dienas Biznesa numurā izlasījām rakstu tā saukto “luksusa” auto tirgu pagājušajā gadā. Pateikt, ka par raksta autoriem un pašu rakstu palika nožēlojams iespaids, ir nepateikt gandrīz neko. Vesels avīzes atvērums, kurā ¾ veltītas milzīgiem tabulu palagiem, kurās paustā informācija ir tikai daļēji pareiza un faktiski vienīgais sausais atlikums ir lasāms pēdējos paragrāfos par piemēroto liegumu efektivitāti.
Viss pārējais ir viena vienīga provinciāla demagoģija, tendencioza manipulēšana ar jēdzienu “luksus” un aicināšana uz šķiru cīņu! Turklāt jau pirms dažām nedēļām bija nopublicēts pagājušajā gadā iegādāto dārgāko auto tops. Nu labi, visiem interesanti, kas un par cik un ko ir pirkuši un ar to būtu jābūt gana. Tomēr nē, izskatās, ka nav miera un ir milzīga vēlme sabiedrībai borēt, ka viss tas, kas ir dārgāks par dažiem desmitiem tūkstošu EUR, un nav gluži pieskaitāms pie apjoma zīmoliem, automātiski tiek uzskatīts par kaut ko ne no šīs planētas, par kaut ko “ekskluzīvu”, “reprezentatīvu” un “luksus”. Teikšu vēlreiz – tas ir nožēlojams provinciālisms!
Laikrakstā “Dienas Bizness” tika publicēta pietiek.com veidota ziņa par “Luksus auto tirgū līdera maiņa”, no kuras varam secināt, ka raksta autoram ir ļoti maldīgs priekšstats par vārdu “Luksuss”. Mūsu veidotajā automobiļu klasifikatorā ir automobiļu klase ar nosaukumu “Luksuss”, kas liecina par automobili jau pēc klases nosaukuma. Vēl varētu interpretēt, ka par luksus automobili uzskata automobili, uz kuru attiecās reprezentatīvā automobiļa jēdziens, lai arī tas nav pilnībā korekti. No raksta var secināt, ka autors vai nu neorientējas jēdzienos luksus un premium, vai arī apzināti lasītājiem sniedz nepatiesu informāciju.
No raksta var saprast, ka satraukums ir par automobiļiem, kuru statuss izriet no likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un tiek definēti kā reprezentatīvi vieglie automobiļi. Reprezentatīvais vieglais automobilis ir automobilis, kura vērtība ir virs 50 000,- EUR bez PVN. Šādiem automobiļiem nav tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, norakstīt degvielu, apkopes u.c. saistītos izdevumus ar automobili. Kāpēc autoram tik nievājoša attieksme pret VOLVO, kas ar nevienu modeli nonācis topā? Vai arī raksta autoram ir satraukums par kaut ko citu?
Lielākā daļa no rakstā minētajiem automobiļiem ir jauni iegādājami zem reprezentatīvā sliekšņa, par ko liecina attiecīgo zīmolu dīleru piedāvājumi un akcijas.
Tā var turpināt vēl un vēl. Kā razdams, tad visi topa līderi ir pieejami zem reprezentatīvā sliekšņa jau pieklājīgā komplektācijā. Kāds ir šāda raksta mērķis? Vērst tautas negācijas uzņēmēju virzienā, kas nopelnījuši naudu priekš šāda auto? Vērst VID uzmanību uz to, ka ir jāpiegriež skrūves, lai šiem uzņēmējiem grūtāk elpot? Kā redzam, puse no sarakstā uzskaitītajiem auto ir iegādāti ar līzinga starpniecību, kas liecina, ka puse vēl ir izgājusi cauri banku kritēriju sietam. Respektīvi – strādājoši uzņēmumi ar pozitīvu bilanci.
Varam arī apliecināt, ka daļa no topā iekļautajiem automobiļiem ir automobiļu, uz kuriem ir attiecināms reprezentatīva automobiļa statuss, bet kā jau teicām – tā ir mazākā daļa. Ja no saraksta izsvītrojam automobiļus, kas neatbilst reprezentatīvā automobiļa statusam, tad paliek ap 300 automobiļiem, kas pelnījuši veselu atvērumu “Dienas Bizness” laikrakstā?