Izstādē RTU Baltijas valstu simtgade būs atspoguļota triju arhitektu darbos un dzīvesstāstos

Otrdien, 20. februārī, plkst. 15.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra ekspozīcijas zālē, Kronvalda bulvārī 1, notiks izstādes “Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti”, kas veltīta Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – simtgadei, atklāšana.

Atklāšanā klātesošos uzrunās RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Tenis Nirks (Tõnis Nirk), Vītauta Dižā universitātes profesors Alvīds Butkus, RTU rektora vietnieks starptautiskajā akadēmiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns, RTU Arhitektūras fakultātes dekāns profesors Uģis Bratuškins, RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra asociētā profesore Alīda Zigmunde un citi.

Izstādē būs aplūkojamas triju laikabiedru – igauņu arhitekta Edgara Johana Kūsika (Edgar Johan Kuusik, 1888-1974), latviešu arhitekta Indriķa Blankenburga (1887-1944) un latviešu izcelsmes lietuviešu arhitekta Karoļa (arī Kārļa) Reisona (1894-1981) darbu fotogrāfijas, skices un plāni. Ar izstādes ekspozīciju varēs iepazīties trijās valodās – latviešu, lietuviešu un igauņu.

Visi šie arhitekti strādāja jaunizveidotajās valstīs, veicinot to attīstību un radot daudzas nozīmīgas celtnes, un ir cieši saistīti ar Baltijas valstu izveidošanas un pastāvēšanas vēsturi, piedzīvojot gan uzplaukumu un atzīšanu, gan divus pasaules karus un to sekas. Viņu bērnība un jaunība saistīta ar Krievijas impēriju, ar iespēju izvēlēties studēt kādā no tās augstskolām, tostarp Rīgā. Sagaidot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas simtgadi, izstāde piedāvā uz to vēsturi varam paraudzīties caur šo arhitektu ieguldījumu jauno valstu tapšanā un viņi pašu dzīvesstāstiem.

Visi trīs arhitekti devuši nozīmīgu ieguldījumu izglītības attīstībā – pēc I. Blankenburga projektiem uzceltas desmitiem skolu Latvijā, pēc K. Reisona iniciatīvas – izveidots tehnikums Šauļos, pēc viņa projekta celta komercskola Pasvalē. RPI studēja vairāki lietuvieši, vēlāk slaveni inženieri (J. Šimoļūns, K. Vasiļausks u. c.), bet arhitektūras studentu vidū vairāk bija igauņu nekā lietuviešu. Igauņu arhitekts E. J. Kūsiks bija Igaunijas Valsts mākslas institūta mācībspēks.

Izstādi izveidojis RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs, sadarbojoties ar Igaunijas arhitektūras muzeju, Vītauta Dižā universitātes Letonikas centru, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Rīgas Valsts vācu ģimnāziju, Viļakas Valsts ģimnāziju un citiem.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru