Mūsdienu straujais dzīves ritms, tehnoloģiju attīstība un tiekšanās pēc aizvien augstākiem profesionālajiem panākumiem rada spēcīgu emocionālo kairinājumu jeb stresu, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un labsajūtu.
BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 29% Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu, 40% ar to saskaras dažkārt, 22% snieguši atbildi, ka stresu izjūt reti, savukārt 6% ar šādu problēmu nesaskaras. Par stresa radītajiem veselības riskiem un to, kā ar tiem cīnīties, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Stresa cēloņi
Pētījuma rezultāti atklāj, ka 68% Latvijas iedzīvotāju ar stresu saskaras darbavietā, 12% – atrodoties sastrēgumos vai iepērkoties un atrodoties veikalā, 10% norādījuši, ka stresu izjūt mācībās un sabiedriskajā transportā, savukārt vēl 11% sniegušu atbildi, ka ar stresu saskaras citviet. Neskatoties uz to, ka vārds “mājas” parasti tiek asociēts ar mieru un labsajūtu, 42% respondentu norādījuši, ka stresu izjūt arī mājas apstākļos. Ģimenes ārste Z. Zitmane, skaidrojot pētījuma rezultātus, norāda, ka biežākie stresa cēloņi ir sociālas un finansiālas problēmas, veselības likstas, nesaskaņas ģimenē vai darbā, pārslodze un izdegšana, kā arī straujas pārmaiņas (piemēram, jauna dzīvesvieta vai darbavieta) un tuvinieka zaudējums vai saskaršanās ar neārstējamu slimību. Pārmērīgs stress vienā no dzīves jomām ietekmē arī citas. Piemēram, nesaskaņas ģimenē var atstāt iespaidu uz pienākumu izpildi darbā, vai arī finansiālas grūtības var negatīvi ietekmēt attiecības ģimenē. Tāpēc sevišķi svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī laiku, kas jāvelta fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam un atpūtai.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!