Pensionēšanas vecums mainās – kāpēc par to ir jāuztraucas

Kamēr Baltijas valstis kopumā virzās uz 65 gadu pensionēšanas vecumu, dažas Eiropas valstis, ieskaitot Igauniju, jau ieviesušas pensionēšanas vecumu, kas piesaistīts paredzamajam dzīves ilgumam. Tuvāko divu desmitgažu laikā tiek plānotas vairākas izmaiņas pensiju sistēmās visā Eiropā, un prognozējams, ka gandrīz nekur Eiropā pensionēšanas vecums nebūs mazāks par 65 gadiem.

Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?

“Tas nozīmē lielu iespējamību sagaidīt savu pensiju. Pagājušā gadsimta laikā paredzamais mūža ilgums ir ievērojami palielinājies, šobrīd attīstītajās un attīstības valstīs pārsniedzot pat 80 gadus. Statistika rāda, ka Latvijā sievietēm paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem garāks par vidējo šeit dzīvojošā vīrieša mūža ilgumu. Tādēļ ir vērts pārdomāt savus paradumus, parūpējoties par savas pensijas kapitālu,” uzsver Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja.

Pat, ja paredzamais mūža ilgums ir garāks, tas nenozīmē, ka veselība dzīves otrajā pusē neprasīs papildu aprūpi. Ir jāparedz papildu izdevumi medikamentiem un veselības manipulācijām un, dažkārt tas var nozīmēt arī pārtraukumu darbā. Tas nozīmē, ka jums ir jābūt pietiekamam finanšu buferim, lai spētu segt šos papildus izdevumus. Tas pats attiecas uz priekšlaicīgu pensionēšanos – ja pilnas slodzes darbu vēlas pamest ap 60 gadu vecumu, tad jābūt pārliecībai, ka līdz tam laikam uzkrāti pietiekami finanšu līdzekļi.

Tai pašā laikā iedzīvotāji Eiropā un Latvijā strauji noveco. Tas rada lielāku spiedienu uz valstu pensiju budžetiem un ietekmēs pensiju apmēru, ko katrs cilvēks nākotnē saņems kā valsts pensiju. Latvijas pensiju sistēma ir labvēlīga visiem nodokļu maksātājiem – visi trīs pensiju līmeņi atbalsta viens otru, piedāvājot labu diversifikāciju un arī papildus motivāciju. Rudenī veiktā Luminor aptauja parādīja, ka cilvēki kopumā nejūtas droši nepārtrauktu pensiju reformu vidē. Tomēr Baltijas valstīs reformas bija labvēlīgas pensiju sistēmas dalībniekiem, piedāvājot brīvāk izvēlēties, kādā veidā tiek veidoti pensiju uzkrājumi. Lai vecumdienas sagaidītu droši un pārliecināti, par savu pensijas kapitālu nepieciešams piedomāt laikus un veikt 5 soļus, kas nodrošinās labāku dzīvi pensionējoties:

1. Maksā nodokļus

Varbūt tas skan ne pārāk revolucionāri, tomēr tas ir ļoti svarīgi. Nodokļu maksāšana ir būtiska daļa no personiskās sociālās apdrošināšanas un personiskās nākotnes stabilitātes.

2. Izvēlies pensiju fonda pārvaldnieku pārdomāti

Diemžēl pavisam mazs skaits cilvēku interesējās par savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu. Taču tā ir reāla nauda, kas tiek investēta finanšu tirgos. Katra paša atbildība ir izvēlēties pensiju uzkrājumu pārvaldnieku, kas godprātīgi pārvaldīs jūsu naudu un sniegs labu rezultātu, kā arī pensiju plānu, kas ir piemērots savam vecumam un riska apetītei. Savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu var pārbaudīt latvija.lv un pensiju fondu var brīvi mainīt vienu reizi kalendārajā gadā.

3. Veic papildus iemaksas privātajā pensiju fondā

Gluži kā sen zināmajā anekdotē par vīrieti, kurš lūdza Dievam vinnēt loterijā un Dievs paprasīja viņu vismaz nopirkt loterijas biļeti. ir arī ar privātajiem pensiju fondiem. Lai sasnigtu labu rezultātu, ir pašsaprotami, ka kaut kas ir jādara. Ja cilvēks vēlas baudīt bezrūpīgas vecumdienas, tad uzkrājumi ir jāveido tagad. Ņemot vērā atbalstu, ko sniedz valsts uzkrājumiem pensiju 3.līmenī, tas ir viens no pirmajiem uzkrājumu instrumentiem, ko ir vērts izvēlēties.

4. Plāno savu finanšu kapitālu

Lai atbildētu uz jautājumu – cik daudz man ir jākrāj, no sākuma jānoskaidro – cik daudz es gribētu saņemt? Lai uzkrātu daudz, nāksies sadraudzēties ar plānošanu, sākot ar šodienas tēriņu un budžeta plānošanu, ieskaitot savu bērnu izglītību un citus ievērojamus izdevumus un beidzot ar tām summām, ko vēlētos saņemt kā vecuma pensiju. Tomēr šāda plānošana viennozīmīgi atmaksāsies ar labiem rezultātiem.

5. Atrodi labu padomdevēju

Pensiju pārvaldnieku un pensiju fondu izvēle ir liela un, ja vien nav specifisko zināšanu, tad izvēle var šķist gana grūta. Ir svarīgi atrast kādu, kam uzticēties un kurš ir kompetents finanšu jautājumos. Protams, dažreiz šķiet, ka ir pietiekoši izlasīt pāris finanšu rakstus vai aplūkot pāris specifiskus resursus internetā, lai tēmu saprastu. Tomēr dažreiz tas prasa daudz vairāk kompetences un palīdzību no malas. Tādēļ cilvēkam nav jābaidās jautāt, to var darīt arī savā bankā. Tā ir atbildība par savu nākotni, un vienaldzība ir sliktākais, ko var sev nodarīt.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru