Kā rīkoties šādā gadījumā?
* Pirmām kārtām jāņem vērā, ka samaņas zuduma laikā muskuļi atslābinās, tāpēc jācenšas cilvēku laikus satvert, lai krītot viņš negūtu traumu.
* Cietušais jānogulda tā, lai galva būtu nedaudz atliekta atpakaļ, bet kājas – nedaudz piepaceltas. Šim mērķim var izmantot gan apģērbu, gan somu.
* Ja samaņas zudums iestājies uz ielas vai smacīgā telpā, kur nav iespēju cietušo noguldīt, viņš jāapsēdina uz krēsla, sola vai sliktākajā gadījumā – uz grīdas vai kāpnītēm. Jācenšas viņa uz priekšu saļimušo galvu noliekt iespējami zemāk – tā, lai pleci saskartos ar ceļiem.
* Ja cilvēks jau zaudējis samaņu un pakritis, nevajag viņu purināt un mēģināt piecelt kājās. Jāatpogā viņam apģērba apkaklīte un jāatslābina josta – tas atvieglos elpošanu un uzlabos asinsriti.
Lielākoties samaņas zudumi ir īslaicīgi – tie var ilgt no dažām sekundēm līdz 3–5 minūtēm.
Ko darīt, ja samaņa neatgriežas?
* Pirmkārt, jāizmanto ožamais spirts. Nav nepieciešams to izmantot dāsni – pilnīgi pietiks, ja vates tamponam vai kabatlakatiņam uzpilina pāris pilienu un pietuvina (5–8 cm attālumā) paģībušā cilvēka degunam. Taču nav ieteicams ļaut to ostīt ilgāk par 2 minūtēm – pretējā gadījumā amonjaka šķīdums nonāk uz ādas un gļotādas un var izraisīt apdegumu.
* Ja pie rokas nav ožamā spirta, cietušā seju var apslacīt ar aukstu ūdeni, bet pēc tam ar vilnas audumu (šalli, cimdiem) vai vienkārši rokām enerģiski saberzēt deniņus, krūtis, kājas un rokas.
* Ja arī tas nepalīdz, var pamēģināt ar plaukstām saberzēt ausis vai arī vairākas reizes saspiest ausu ļipiņas.
Kad cietušais atguvies, jāpaskaidro viņam, ka vēl kādu brīdi jāpaguļ vai jāpasēž, pretējā gadījumā viņš riskē samaņu zaudēt vēlreiz.
Parasti pēc ģīboņa rodas aukstuma sajūta, parādās drebuļi, tāpēc šajā situācijā īsti vietā ir tasīte stipras saldas tējas vai kafijas.
Mēdz būt arī tā, ka samaņa tomēr neatjaunojas, neraugoties uz visiem centieniem. Tādā gadījumā nekavējoties jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība, jo ilgstošs samaņas zudums var izvērsties par nopietnu slimību.