Nerūsējošais tērauds
Visspožāk virtuves plauktos sānus spīdina trauki no nerūsējošā tērauda. Iespaido ne tikai šo trauku spožais izskats – daži to ražotāji savai produkcijai dod mūža garantiju.
Nerūsējošā tērauda sastāvā var būt dzelzs, niķelis, molibdēns, titāns, hroms dažādās kombinācijās. Par optimālu tiek uzskatīts hroma un niķeļa savienojums attiecībā 18:10.
Tomēr lieti zināt, ka niķelis ir spēcīgs alergēns. Tāpēc, ja ģimenē kāds sirgst ar šo kaiti, pērkot nerūsējošā tērauda traukus, ieteicams painteresēties par metāla sastāvu. Arī hroms lielās devās var nodarīt kaitējumu, taču, pat ja četras reizes dienā lieto traukus, kas nedaudz piebaro ar hromu, šī deva nepārsniegs pieļaujamo normu.
Bet citādi tērauda trauki ir ļoti ērti, īpaši, ja tiem ir biezs smags dibens – tas dod ne tikai stabilitāti, labāk sadala un tur karstumu, bet arī praktiski nepieļauj produktu piedegšanu bez sintētiskiem pārklājumiem.
Tērauds slikti vada siltumu, tāpēc nereti trauku ražotāji starp divām nerūsējošā tērauda kārtām ieliek kādu siltumvadības čempionu – alumīniju vai varu. Turklāt, ja tērauda pārklājuma biezums pārsniedz noteiktās normas, ražotājam ir tiesības savu produkciju deklarēt kā simtprocentīgu tērauda izstrādājumu un neskaidrot pircējiem, ka viņi pērk nevis tēraudu, bet, piemēram, ar tēraudu pārklātu alumīniju.
Arī tērauda traukos nav ieteicams uzglabāt skābus vai sāļus produktus – sāls var saēst tērauda virskārtu.
Čuguns
Šādus traukus mūsdienās iegādājas tikai izmeklēti gardēži un pavāri, lai gatavotu ēdienu, kas neprasa daudz taukvielu.
Gatavojot čuguna traukā šķidros, skābos vai taukainos ēdienus, tiem visiem būs ne tikai specifiska piegarša – reizēm starp zobiem var nošņirkstēt arī kāds sīciņš metāla gabaliņš. Toties diennaktij nepieciešamo dzelzs daudzuma devu čuguna trauks nodrošinās par 20 procentiem.
Nenoliedzams trūkums un, iespējams, arī galvenais iemesls, kāpēc mazinājusies šo trauku popularitāte, ir to īpašā kopšana.
Trauka raupjajā iekšpusē var aizķerties gan ēdiena, gan mazgāšanas līdzekļu paliekas, kas ir lieliska vide neskaitāmiem mikrobiem.
Turklāt, lai nerastos rūsa, izmazgāts trauks tūlīt pat jānoslauka sauss, bet lietotais dvielis jāliek veļas mazgājamajā mašīnā, jo uz tā būs palikuši nepatīkami brūni plankumi. Kas attiecas uz trauku mazgāšanas mašīnu – tā atsakās pieņemt čuguna traukus…
Emaljētie trauki
Koši izkrāsota emalja ir īsta rota čugunam vai dzelzij: šis pārklājums efektīvi aizsargā pārtikas produktus no saskarsmes ar pamatmateriālu, no kura katliņš vai bļoda izgatavota.
Diemžēl šādu trauku kulinārās iespējas ir ierobežotas – biezputras un arī daudzi citi ēdieni tajos ātri piedeg. Trauki ar sasprēgājušu vai atlupušu emalju jāmet laukā bez žēlastības. Krāsvielu sastāvā augstā koncentrācijā var būt veselībai tik bīstamie svins vai kadmijs. Īpaši tas attiecas uz produkciju, kas ražota trešās pasaules valstīs.
Pretpiedeguma pārklājumi
Jau vairākus gadu desmitus trauki (īpaši pannas) ar pretpiedeguma pārklājumu iekarojušas savu vietu mūsu virtuvēs.
Par laimi, mūsdienu tehnoloģijas ir pratušas paildzināt šā pārklājuma mūžu, un namamātēm vairs nav tik ļoti jābaidās sabojāt kādreiz tik ļoti trauslo kārtiņu. Divi, trīs un pat četrkārtīgi pretpiedeguma pārklājumi savienojumā ar speciālu reljefu tagad nebaidās pat no metāla lāpstiņām un nažiem.
Lai arī tie, kas iestājas par dabiskajiem materiāliem, neiesaka lietot traukus ar sintētisku pārklājumu, tehniskā progresa piekritēji par savu veselību var neraizēties.
Pat ja niecīga daļiņa pārklājuma materiāla nonāks organismā, tā, paliekot absolūti neitrāla, viegli un ātri izies tam cauri. Vienīgais, kad šādi trauki var kļūt bīstami, – ja tos uzliek atklātai ugunij un… aizmirst.
Ja temperatūra pārsniegs 350 grādu, var sākt veidoties kaitīgi izgarojumi. Taču solīdi ražotāji apgalvo, ka pat šādā ekstremālā situācijā normāla sertificēta pārklājuma gāzu uzbrukums ir mazāk bīstams par piedegušas eļļas izgarojumiem.
Keramika
Zaļie galvenokārt atzīst tikai māla traukus, kas izturējuši daudzu gadsimtu pārbaudi. Un viņiem ir taisnība – nekāda piegarša un blakusaromāta, neviens neaicināts Mendeļejeva tabulas elements no māla trauka šķīvī nenonāks. Taču atšķirībā no metāla traukiem podnieka darinājums viegli plīst, iesprāgst, sadrūp.
Ja tas nav pārklāts ar glazūru, arī nomazgāt to ir grūti, jo nav vēlams lietot mazgāšanas līdzekļus – to piegaršu trauks var saglabāt uz visu savu atlikušo mūžu, turklāt tos nepieciešams rūpīgi izžāvēt atklātā vietā (tas aizņems ne vienu vien stundu), pretējā gadījumā karsējot trauks var sasprāgt.
Ļoti maz ir tādu māla trauku, kurus var likt uz gāzes plīts, – šie trauki lielākoties domāti krāsnīm (mikroviļņu krāsniņu ieskaitot).
Kas attiecas uz glazētajiem māla traukiem, arī glazūras sastāvā var būt kadmijs un svins. Tāpēc nav vērts izaicināt likteni un gatavot ēdienu glītajos suvenīru veikalā pirktajos māla podiņos, ja tiem nav norādes, ka ir derīgi pārtikas produktiem.
Stikls
Vismazāk iebildumu ķīmiķiem un mediķiem ir pret stiklu. Šie trauki ir neitrāli, tos ir viegli kopt, un tie glīti izskatās, īpaši, ja tajos tiek gatavots kaut kas garšīgs… Caurspīdīgie sāni ļauj sekot kulinārijas šedevra tapšanas procesam, nenoņemot vāku un neizjaucot temperatūras režīmu.
Un tomēr. Visiem, kas nolēmuši pievērsties šiem ekoloģiski visdrošākajiem traukiem, jābūt ļoti vērīgiem to izvēlē. Jāpārliecinās, ka podiņš ir piemērots ne tikai cepeškrāsnij vai mikroviļņu krāsniņai, bet arī liekams uz atklātas uguns. Un vēl – nekādā gadījumā karsto stikla vāku nedrīkst apslacīt ar aukstu ūdeni vai arī karstu, no uguns noņemtu trauku likt uz slapjas virsmas. Tā var palikt ne tikai ar tukšu vēderu, bet arī iemantot apdegumus.