Mūsdienu cilvēka organismā ir aptuveni simt dažādu ķīmisko elementu, kuriem ar ķermeņa dzīvības procesiem nav nekādas saistības. Bez piesārņojuma, ko ik dienu dod apkārtējā vide, viens no organisma piesārņotājiem ir arī… virtuves trauki. Kas īsti slēpjas ērtās pannas vai mīļākā katliņa dibenā?
Alumīnijs
Visiem sen zināms, ka šis metāls nav nekaitīgs. Tomēr, pateicoties teicamajai siltumvadībai, tie joprojām atrodami daudzās virtuvēs un tiek lietoti. Taču no alumīnija trauku sienām, kā arī folijas tas nokļūst ēdienā.
Tiesa, speciālisti apgalvo, ka šis daudzums ir ļoti niecīgs un nav bīstams. No virtuves traukiem – iespējams. Taču alumīnijs ir trešais dabā izplatītākais elements, tāpēc organismā nonāk ne tikai ar ēdienu, bet arī ūdeni, medikamentiem, higiēnas precēm…
Tāpēc alumīnija trūkumu mūsu organisms nekādi neizjūt un katliņus labāk apmainīt pret citiem, īpaši vecos – jo vairāk nolietots trauks, jo vairāk metāla tas izdala.
Nekādā gadījumā alumīnija traukos nedrīkst gatavot un jo sevišķi uzglabāt tomātus, kāpostus, augļus, jebkurus citus sāļos produktus, arī sālījumus un ievārījumu. Par trūkumu tiek uzskatīta arī alumīnija trauku katastrofiskā nosliece deformēties un vieglais svars – pietiek ar nejaušu kustību, un katliņš ar karsto pienu lido no plīts…
Anodētā alumīnija trauki ir izturīgāki, tiem ir ilgāks mūžs un tie ir mazāk kaitīgi veselībai – to nav pa spēkam pieveikt pat ļoti skābiem produktiem. Taču daudzi speciālisti tos tik un tā noraida, jo anodētā alumīnija ražošana ir toksiska (gluži tāpat kā alumīnija ražošana vispār).
Starp citu, pārāk liels alumīnija daudzums organismā ir saistīts ar Alcheimera slimību. Lai arī jaunākie pētījumi liecina, ka palielināts alumīnija saturs galvas smadzenēs ir nevis slimības cēlonis, bet gan sekas, ārsti iesaka nelietot alumīnija traukus.
Par nerūsējošo tēraudu, čugunu, emaljētiem un citiem traukiem lasiet nākamajā lapā!