Pilnvara ilgstošas prombūtnes gadījumam
Pašlaik vai katrā ģimenē ir kāds, kurš devies darba gaitās uz citu valsti, bet viņiem ir arī svarīgi, ka kāds var rīkoties viņa interesēs, piemēram, risināt ar īpašuma apsaimniekošanu saistītus jautājumus vai saņemt pastā korespondenci. Tam nepieciešama pilnvara.
Tagad šādas pilnvaras izdošanai šķērslis nav arī fakts, ka ārvalstīs dzīvojošā persona uz Latviju atbrauc vien retu reizi un arī tad – svētkos, kad lielākā daļa institūciju slēgtas. No 1. jūlija Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv konsultācija pie notāra var notikt videorežīmā un notariālās darbības var veikt attālināti. Līdz ar to cilvēkiem, kuri pašlaik atrodas ilgstošā prombūtnē ārvalstīs, nav obligāti jāmēro ceļš uz Latviju, lai pilnvarotu kādu no ģimenes locekļiem vai citiem tuviniekiem, vai uzticamiem draugiem pārstāvēt viņa intereses, kad tas neieciešams.
Nākotnes pilnvarojums – neparedzētām situācijām
Katrā ģimenē noteikti būtu vērts izskatīt nepieciešamību pēc nākotnes pilnvarojuma. Tas paredz, ka pilnvarnieks būs tiesīgs pārstāvēt pilnvardevēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību. Piemēram, kāds no vecākiem pēkšņi var smagi saslimst un nespēt vairs parūpēties par saviem darījumiem un pieņemt lēmumus, t.sk. attiecībā uz saviem finanšu līdzekļiem bankā. Šādās situācijās kādam citam no ģimenes locekļiem – laulātajam vai pilngadīgam bērnam iespēja rīkoties, piemēram, ar bankas kontiem var būt kritiski svarīga, ja finanšu līdzekļi nepieciešami, piemēram, ārstēšanās izdevumu segšanai vai bērnu uzturēšanai.
Uztura līgums kā abpusēja garantija
Visiem bērniem ir pienākums uzturēt savus vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus atkarībā no viņu spējām un mantas stāvokļa – šādu pienākumu uzliek Civillikums. Taču bērni var noslēgt ar saviem vecākiem dažādus tiesiskus darījumus, t.sk. arī uztura līgumu. Iespējams, ģimene ir vienojusies, ka dzimtas īpašumam pēc vecāku nāves noteikti jāpaliek viena konkrēta bērna rokās, un par to šis bērns uzņemas rūpes par senčiem kā pateicību. Tādā gadījumā uztura līgums varētu būt piemērots risinājums, jo atšķirībā no dāvinājuma līguma, kur neatņemamās daļas tiesīgie pret apdāvināto var vērst savus prasījumus, uztura līguma gadījumā šāda iespēja nepastāv. Taču tas nozīmē arī to, ka cilvēkam, kurš iecerējis atdot savu īpašumu apmaiņā pret uzturu, noslēdzot ar vienu no bērniem uztura līgumu, nopietni jāizvērtē savas attiecības ar pārējiem bērniem, ja tādi ir. Gadījumā, ja kas mainītos vēlmēs un attieksmē, mantojuma tiesības uz īpašumu tiem uztura līguma gadījumā būs liegtas.
Katrā ziņā uztura līgums ir vienošanās, kurā īpaši svarīgi fiksēt visus iespējamos aspektus un abu pušu gribu. Tāpēc izvēle sastādīt šādu līgumu pašu spēkiem bez profesionālas juridiskas konsultācijas un noslēdzot vienošanos mājas kārtībā, var kļūt par lielu kļūdu. Zvērināts notārs, gatavojot šādu līgumu, vispirms noskaidros gan uztura ņēmēja, gan uztura devēja gribu un vajadzības, kā arī, visiem klāt esot, izskaidros abu pušu tiesības, iespējas un pienākumus.