Jau iepriekš biju informējis medijus par lēmumiem, kas skar Dzelzavas ielas 75b zaļās zonas izciršanu un dažādiem Rīgas domes, un to saistīto struktūrvienību necaurspīdīgajiem lēmumiem procesa gaitā.
Vēlos vērst uzmanību, ka sākotnēji tika savākti vairāk kā 1500 iedzīvotāju paraksti pret koku ciršanu, iesniegti protesti pret Apstādījuma komisijas lēmumiem un uzrunāts Rīgas mērs Nils Ušakovs, tomēr procesa gaitu nav izdevies apstādināt pat neskatoties uz iedzīvotāju kraso nostāju, tāpēc likumisko taisnību esam nolēmuši panākt tiesas ceļā un apstrīdēt: 1) izdoto koku ciršanas atļauju 2) izdoto būvatļauju. Iesniegums iesniegts Rīgas Administratīvajā rajona tiesā, šī gada 12.martā.
Kā jau norādīju iepriekš, necaurspīdīgums un absolūti nihilistiskā attieksme iedzīvotāju vēlmju priekšā ir pavadījusi visu procesa gaitu. Vēršu uzmanību, ka 12.12.2017. Nils Ušakovs atcēla Apstādījumu saglabāšanas komisijas 17.10.2017. lēmumu, kā rezultātā kokus tika aizliegts izcirst, kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju iebildumu izvērtēšana. Savukārt Apstādījumu komisija jau 22.12.2017. pieņēma atkārtotu lēmumu atļaut cirst kokus Dzelzavas ielā 75B, sākotnējo lēmumu vien papildinot ar teikumu, ka neakceptē iedzīvotāju iebildumus, tāpēc ir pieļaujama koku izciršana. Izrādās, ka šāds, viena teikuma – bez pamatojuma papildinājums, ir bijis pietiekami spēcīgs arguments, lai jau tālāk, 21.02.2018., Nils Ušakovs akceptētu Apstādījuma komisijas lēmumu un atļautu koku izciršanu, tāpēc rodas aizdomas, ka iedzīvotāju viedokļus Komisija nemaz nav vērtējusi. Ēnu procesa caurspīdīgumam rada sēdes lēmuma publiskā (-ne) atrašana iestādes mājas lapā, kas pēc likuma ir obligāta. Lēmuma atrašanas kalambūrs sākas ar to, ka 22.12 notikušās sēdes lēmums nebija publiski izziņots: http://www.rpbv.lv/ask-lemumi, tāpat tas nebija atrodams sadaļā pie “Koku ciršanas publiskās apspriešanas rezultātiem.” Aizdomīgumu raisa arī fakts, ka vienīgais veids, kā atrast sēdes lēmumu ir izmantojot lapas meklēšanas sistēmu.
Tāpat vēlos vērst uzmanību, ka procesa gaitā nav izvērtēts vides trokšņa līmenis, kas radīsies izcērtot kokus un nav noteikts piesārņojuma līmenis, kas noteikts, kā obligāta prasība pie attiecīgās kategorijas teritorijas, norādot, ka šāda veida prasība ir pārāk dārga attiecībā pret attīstītāju, pat neskatoties uz to, ka šādas prasības izvirza normatīvie akti. Tāpat procesa gaitā Rīgas Dome bija atcēlusi Rīgas pilsētas būvvaldes 16.10.2017. izsniegto atļauju par dižkoka nociršanu Dzelzavas ielā 75B, jo nebija norādīti nedz konstatētie dižkoka bojājumi, nedz tiesiskais pamatojums, nedz koka bojājumus ir noteikusi pilnvarotā iestāde, ņemot vērā nozares ekspertu atzinumus. Tomēr neskatoties uz visiem iedzīvotāju iebildumiem un milzīgajiem likumiskajiem, un administratīvajiem robiem procesā, Rīgas dome un tās iestādes ir uzlikušas zirga klapes un turpina virzīt projektu uz priekšu.
Purvciems ir otrais apdzīvotākais mikrorajons Rīgā ar vismazāk esošo zaļo zonu tajā – tikai 3% no visa Purvciema teritorijas. Ņemot vērā, ka šī ir viena no retajām zaļajām zonām Purvciemā, iznīcināt to, mūsuprāt, ir nepieņemami.”