Latvijas ekonomikai šogad nav paveicies

Latvijas ekonomikā negatīvi pārsteigumi šogad noteikti ir vairāk kā pozitīvas ziņas un ja vēl pērnā gada nogalē mēs bija visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, tad šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām mūsu reģionā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP otrajā ceturksnī ir audzis vien par 2,0%, kas ir lēnākais ekonomikas pieaugums pēdējo 3 gadu laikā, liecina Centrālās statistika pārvaldes publicētā informācija. Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzēt arī uztvert pārāk dramatiski.

Pēc diviem ļoti labiem gadiem ekonomikā, kad būvniecība apjomi Latvijā auga par vairāk nekā 20% gadā, lēnāka izaugsme šogad jau bija gaidāma, taču šoreiz tā ir sakritusi kopā ar globālās ekonomikas bremzēšanos. Līdz ar to izaugsme ir kļuvusi lēnāka arī citur reģionā, lai arī ne tik izteikti kā Latvijā. Otrajā ceturksnī IKP Lietuvā palielinājās par 3,9% un Igaunijā par 3,6%, savukārt Austrumeiropā vidēji IKP otrajā ceturksnī ir audzis par 3,5%. Tas liek domāt, ka lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne tikai ar vājāku ārējo vidi un iepriekš gaidāmo izaugsmes tempu kritumu būvniecībā, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Manuprāt, Latvijas ekonomikai šogad vienkārši nav paveicies, jo gada pirmajā pusē vienlaicīgi sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme.

Šie faktori labi redzami arī nozaru sniegumā otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro ceturksni, finanšu pakalpojumu izlaide sarukusi par 7,6%, transporta nozarē izlaide samazinājusies par 3,7%, savukārt ieguves un enerģētikas ražošana kritusies par 1,6%. Tikmer būvniecības apjomi otrajā ceturksnī auguši vien par 1%, kas lielā mērā ir skaidrojams ar ES fondu apguves ciklu, kur investīcijas ir palikušas pērnā gada līmenī. Papildus tam Latvijas ekonomikas attīstību jau otrajā ceturksnī šķiet būs ietekmējis arī gaidāmais akcīzes nodokļa samazinājums alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā, jo pēc ilgstoša izaugsmes perioda produktu nodokļi Latvijā sarukuši par 3,2%. Līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir gandrīz pilnībā atkarīga no iekšējā patēriņa un pakalpojumu eksporta. Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 3,5%, profesionālo pakalpojumu izlaide palielinājusies par 8,9%, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē fiksēts 8,6% pieaugums.

Protams šī brīža vienreizējie negatīvie faktori, kas bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārejoši, taču tuvākajos ceturkšņos es būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikas attīstībā nesagaidu. Apsteidzošie indikatori par būvniecību, ražošanu un pasaules tirdzniecību nav iepriecinoši, un līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka. Tādēļ savu šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi esmu samazinājis no 2,8% uz 2,5%.

Savukārt nākošā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir ļoti neskaidrs. No vienas puses patērētāju noskaņojums ir pozitīvs un pakalpojumu nozaru eksports turpina augt, taču pasaules ekonomikā aina nav ļoti iepriecinoša un risku ir daudz. Šogad pasaulē gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada un rūpniecība, kā arī pasaules tirdzniecība ir tuvu recesijai. Labā ziņa gan ir tā, ka šie rādītāji ir tālu no līmeņiem, kur būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi, savukārt bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti spēcīgi. Taču signāli par recesijas tuvošanos pasaulē kļūst arvien vairāk un šādā situācijā tirdzniecības karu strauja eskalācija, negaidīti finanšu šoki vai Brexit bez vienošanās var arī būtiski pasliktināt situāciju pasaules ekonomikā.

Diemžēl ārējo risku mazināšanai šobrīd nevaram izmantot iekšējos instrumentus, jo iepriekšējos labas izaugsmes gados esam palielinājuši budžeta deficītu un tagad tas jāmazina. Papildus tam budžetā situāciju apgrūtina arī Igaunijas akcīzes izmaiņas un Rīgas satiksmes finanšu problēmas, kas vēl vairāk ierobežo jau tā pieticīgās budžeta iespējas nākamajā gadā. Līdz ar to savās prognozēs esmu piesardzīgs un domāju, ka nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,3%.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru