Šauri apavi spiež pēdu, traucē asinsriti, pastiprina kāju svīšanu. Ja pastāvīgi spiež vienu un to pašu pēdas daļu, sāk veidoties varžacis. Taču ne mazāk kaitīgi ir arī pārāk vaļīgi apavi, kas sākumā izraisa noberzumu, bet pēc tam – arī varžacis.
Izsargāties no varžacu veidošanās palīdz pareizi izvēlēti apavi. Tiem jābūt ērtiem un precīzi jāatbilst kāju izmēram. Bet, ja varžacis jau radušās, daudz aktuālāks ir jautājums, kā no tām atbrīvoties.
* Aptuveni 10–15 dienas pēc kārtas katru vakaru ieteicamas karstas sodas šķīduma vai ziepjūdens kāju vannas (1–2 tējkarotes dzeramās sodas uz litru ūdens). Pēc 10–15 minūtēm kājas noslauka un uzmanīgi ar naža neaso pusi vai pumeku notīra varžacs virspusē atmiekšķējušos kārtiņu. Pēc tam uzliek aptiekā nopērkamo varžacu plāksteri vai varžacu šķidrumu. Veselo ādu ap varžacīm var noziest ar cinka pastu, lai pasargātu to no varžacu līdzekļa iedarbības.
* Ja plākstera nav, varžacij var uzlikt sarīvētu kartupeli, izcepta karsta sīpola daļiņu, alvejas lapas gabaliņu. Pēc tam virsū uzliek komprešu plēvi vai papīru un apsien ar marles saiti. Apsēju atstāj uz nakti, bet no rīta atkal nokasa atmiekšķējušās ādas daļiņas. Pēc tam varžaci ieziež ar vazelīnu vai kādu citu barojošu krēmu.
Šīs procedūras turpina līdz laikam, kad varžacī izveidojas iedobums. Ja varžaci neizdodas pilnīgi likvidēt, jāiztaisa pedikīrs vai arī jāvēršas pie ķirurga.
* Lai varžacis nerastos no jauna, katru vakaru kājas jāmazgā siltā ūdenī ar ziepēm, bet pēc tam 1–2 minūtes apļveida masējošām kustībām jāieziež ar krēmu vieta, kur veidojas varžacis.
* Aptuveni 2–3 reizes nedēļā vakaros ieteicama kāju vannošana 35–40 grādus siltā sodas vai ziepju ūdenī. Pēc tam pēdas ieziež ar jebkuru barojošu krēmu un uz nakti uzvelk kokvilnas zeķes.