Kukaiņu aktivitātes laiks – kas jāzina par kodumiem un dzēlieniem

Vasaras sākumā arvien vairāk uzturamies ārpus telpām, pie dabas, dārzos, pie ūdens tilpnēm. Taču rosīgāki kļūstam ne vien mēs paši, bet arī uzmācīgajiem kukaiņiem ir sācies lielās aktivitātes laiks. Kādi ir kukaiņu kodumi un to sekas? Un kā no tiem visveiksmīgāk izvairīties?

Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības mājas Olīva pneimonoloģe un alergoloģe Ieva Cīrule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Knišļu uzbrukums

Knislim, kas ir mazs odveida divspārnis, pret cilvēku ir tikai viena interese – knišļu mātītēm jāpapildina savi olbaltumvielu krājumi, lai varētu dēt vairāk oliņu, tāpēc kodējas ir tikai viņas, skaidro I.Cīrule. Knišļu mammas izsūc piecus mililitrus asiņu un aizlido, bet cilvēkam koduma vietā parādās neliels, sarkans punkts ar ilgi nezūdošu apsārtumu pāris centimetru diametrā. Visas cilvēkam nepatīkamās sajūtas rodas tāpēc, ka knišļa siekalām piemīt antikoagulanta iedarbība – tās mazina recēšanu un padara asinis šķidrākas, lai knislim vieglāk tās iesūkt, un satur cilvēka organismam svešas olbaltumvielas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Svarīgi, protams, ir arī tas, cik daudz ir kodēju, – jo to vairāk, jo reakcija spēcīgāka. Tāpēc vissmagāk knišļu laikā cieš tie, kas ir mazāk apģērbti un nevar aizmukt, piemēram, govis. Ir bijuši gadījumi, kad tie sakož lopu līdz nāvei.

Knišļu savairošanos veicina gan silts un pietiekami slapjš pavasaris, gan dabiskais attīstības cikls – dažus gadus to ir vairāk, citus mazāk. Entomologs Voldemārs Spuņģis raksta, ka Latvijā uzskaitītas aptuveni 29 knišļu sugas, no kurām tikai trīs ir tādas, kas savairojas masveidā un uzbrūk cilvēkiem un lopiem. Dažas vairāk izplatītas Kurzemē, citas citos reģionos, atšķiras arī to izlidošanas laiki. Agrie pavasara knišļi izlido maijā, vēlīnie – pēc Jāņiem. Tie uzbrūk galvenokārt rīta un vakara stundās.

Atšķiras indes

Toksīni, pret ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju siekalas. Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu daudzums ir mazāks, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm, sirseņiem – krietni lielāks. Turklāt bišu un viņu radinieku siekalas ir spēcīgākas, jo tās daba tiešām radījusi kā indi, lai aizstāvētos un nogalinātu citu kukaini. Par laimi, tik daudz indes, lai pietiktu tik lielam radījumam kā cilvēks, Latvijas kukaiņiem daba nav paredzējusi. Bēdīgāk situācija var beigties vienīgi tad, ja cilvēkam ir ļoti spēcīga alerģija pret bišu vai lapseņu indi (reakcija katram var atšķirties, dažiem tā ir tikai pret noteiktu inžu grupu, piemēram, pret bitēm un lapsenēm) vai kodumu skaits ir ļoti liels un indes vienkārši pārāk daudz. Vai – iekož kādā īpašā vietā, piemēram, galvā, sejā, kaklā, elpceļos, tad var rasties pietūkums, kas apdraud dzīvību. Te sevišķi jāuzmanās, ja maltīti ietur ārā: lapsenes vilina saldi dzērieni, un, ja tā iekrīt pudelē vai glāzē, laukā vairs netiek. Šādā veidā, ja neuzmanās, lapsene kopā ar dzērienu var iekļūt cilvēka mutē un iedzelt. Tad jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pirms mediķi atbrauc, pie koduma vietas jāpieliek kaut kas auksts – jo aukstums sašaurina asinsvadus, lokāli mazina pietūkumu, apsārtumu un sāpes, un inde neiet plašumā. Uzreiz jāiedzer arī bezrecepšu pretalerģijas zāles jeb antihistamīns, ja tāds mājās ir.

Raksta turpinājumu un padomus, kā rīkoties kukaiņu koduma, dzēliena gadījumā, lasiet nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru