Ko iesākt, ja nomoka bezmiegs un miega traucējumi

Miegu bieži vien uztveram kā pašsaprotamu procesu un tikai tad, kad saskaramies ar tā problēmām, saprotam, cik veselīgs miegs ir svarīga un neatņemama mūsu dzīves kvalitātes un vispārējas veselības sastāvdaļa. Diemžēl ikviens no mums kaut reizi ir saskāries ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem.

Vai šādās situācijās varam palīdzēt sev paši? Kādos gadījumos ir jālieto medikamenti? Kas ietekmē mūsu miega kvalitāti? Par šiem un citiem svarīgiem ar miegu saistītiem jautājumiem konsultē BENU Aptiekas piesaistīta eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Santa Ašmane un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

Miegu regulējošie mehānismi

S. Ašmane skaidro, ka miegu regulē divi mehānismi. Pirmais ir homeostātiskais ritms – tā ir organisma spēja jebkurā līmenī saglabāt visu funkcionālo sistēmu patstāvību un pastāvību. Otrs ir cirkadiānais ritms. Proti, organisms darbojas pēc sava diennakts bioloģiskā ritma, kurš regulē dažādus fizioloģiskos procesus: miega un nomoda ciklus, ķermeņa temperatūras svārstības, sirdsdarbību, asinsspiedienu, hormonu ražošanu, imūno atbildi. Šis ritms pastāv neatkarīgi no apkārtējās vides kairinātājiem un darbojas ne tikai smadzenēs, bet visos orgānos, pat šūnās.

Cirkadiānā ritma jeb miega un nomoda ciklu nosaka arī gaisma. Galvas smadzeņu dziļumā atrodas mazs čiekurveida dziedzeris – epifīze, kas aktivizējas tumsā: kad uz acs tīkleni nekrīt gaisma, tad epifīze vairāk izstrādā melatonīnu. Tā ir bioloģiski aktīva viela, kas palīdz iemigt un nosaka miega ilgumu. Tāpēc to dēvē par miega hormonu. Pamatā melatonīns sāk vairāk izstrādāties pēc pulksten 9 vakarā, darbojas līdz 4-5 rītā, un, kad kļūst gaišs – tātad ap pulksten 6-9, tā sintēze ievērojami samazinās un cilvēks pamostas.

Ziemā melatonīns izstrādājas ar mazām laika nobīdēm, taču diennakts bioloģiskais ritms tik un tā pašos pamatos saglabājas. Ja atsevišķos gadījumos dabiskais melatonīns cilvēka smadzenēs sintezējas par maz, to var ieņemt tabletes vai pilienu veidā.

Miega hormons un gaismas ietekme

Viens no būtiskiem noteikumiem, ja vakarā grūti iemigt, ir – pirms gulētiešanas neuzturēties spilgtā apgaismojumā. Stundu pirms došanās pie miera jāpasēž pieklusinātā gaismā.

Tāpat secināts, ka iekšējais pulkstenis spēj mainīt savu ritmu ātrāk, un cilvēks pamostas, ja viņš attiecīgajā brīdī tiek pakļauts spilgtai gaismai (3500 luksiem), un otrādi. Tāpēc vasarā guļamistabā vajag biezus, necaurspīdīgus aizkarus vai žalūzijas, lai aptumšotu telpu un lai varētu labi izgulēties. Var lietot arī tumšas miega maskas acīm.

Melatonīna preparātus kādreiz iesaka lietot pirms miega, ja lido uz citu kontinentu, kur mainās laika zonas. Miegs nāks pēc pusstundas, stundas, divām – atkarībā no zāļu formas un devas. Aptiekās nopērkami preparāti ar 1 līdz pat 5 miligramiem melatonīna, stāsta neiroloģe.

Lai lasītu rakstu tālāk un iegūtu vēl noderīgu informāciju, šķiriet nākamo lapu!