Ko darīt, ja bieži sāp galva? Farmaceita ieteikumi, kā sev palīdzēt

Galvassāpēm var būt ap 200 iemeslu, tāpēc vispirms svarīgi noskaidrot, vai galvassāpes ir tikai simptoms pie kādas citas saslimšanas, vai pamatslimība. Aptieku tīkla “Latvijas aptieka” akcijas “Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!” ietvaros atbildes uz jautājumiem par galvassāpju ārstēšanu sniedz vadošie Latvijas neirologi un algologi, kā arī aptieku tīkla “Latvijas aptieka” farmaceite.

Linda Zvaune, neiroloģe un algoloģe:

Kādi ir galvenie galvassāpju iemesli?

Jebkuras sāpes ir brīdinājuma signāls. Arī galvassāpes mums ziņo, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Iemeslu, kāpēc mums sāp galva ir ļoti daudz, tāpēc vispirms ir jānoskaidro, vai galvassāpes ir primāras, proti, tās pašas ir kā atsevišķa slimība, vai sekundāras, proti, kad sāpes izraisa kāds cēlonis, piemēram, infekcija, trauma, spiediena izmaiņas vai kas cits. Vairāk kā 90% gadījumu galvassāpes ir primāras. Visizplatītākās primārās galvassāpēes ir saspringuma galvassāpes un migrēna. Diemžēl apmēram 50% no galvassāpju pacientiem neaiziet pie ārsta un dažkārt gadiem lieto medikamentus, nezinot, kas īsti ir viņu galvassāpju cēlonis.

Kā var noskaidrot, kāda tipa galvassāpes tās ir?

To lielā mērā palīdz noteikt klīniskie simptomi. Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš, iztaujājot pacientu par sāpju biežumu un to raksturu, palīdzēs saprast, vai sāpju iemesls varētu būt sekundāras galvassāpes. Ja ir aizdomas par sekundārām galvassāpēm, jāveic izmeklējumi. Primāru galvassāpju gadījumos sākuma terapiju var nozīmēt ģimenes ārsts. Ja galvassāpju iemesls ir neskaidrs, ārstēšana neveicas, tad ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu pie neirologa vai sāpju speciālista – algologa. Galvassāpes ir vienas no biežākajām neiroloģiskajām saslimšanām un jebkurš neirologs var tās aprūpēt. Latvijā ir arī neirologi, kas ir specializējušies tieši galvassāpju ārstēšanā. Ģimenes ārsts var ieteikt tieši pie kāda speciālista būtu labāk doties. Dažkārt cilvēks, kuram sāp galva, uzreiz lūdz ģimenes ārstam, lai viņu nosūta uz magnētisko rezonansi, taču tas ne vienmēr ir vajadzīgs. Papildus izmeklējumi nepieciešami tikai gadījumos, ja ir kādi sarkanā karoga simptomi jeb aizdomas par kādām nopietnām saslimšanām.

Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru