Ilgstošs miegs naktī vienmēr uzskatīts par neatņemamu veselīga dzīvesveida sastāvdaļu. Taču pilnīgi aplam ir domāt – jo ilgāk cilvēks guļ, jo labāk.
Optimālais laiks miegam ir 7–8 stundas. Mediķi apgalvo, ka cilvēki, kas to var atļauties, dzīvo ilgāk un slimo retāk.
To vidū, kas guļ mazāk par sešām stundām, mirstība ir par 50% augstāka (tādu pašu risku dzīvībai sagādā smēķēšana!) un par 39% pieaug infarkta risks. Protams, šie skaitļi šokē, taču tos nav grūti izskaidrot – ja miegs nav pietiekams, cilvēks regulāri neizguļas, organisms strādā ar palielinātu slodzi un agrāk nolietojas. Tikai grūti noticēt, ka tas var notikt tik strauji.
Pārsteigums zinātniekiem bija tas, ka pieauguši cilvēki, kas guļ ilgi (ilgāk par 9 stundām), gandrīz tikpat bieži cieš no infarkta kā tie, kuri dzīvo miega badā.
Savukārt mirstība miegamiču vidū ir par 70% augstāka nekā cilvēkiem, kas miegam atvēl viņam pienākošos diennakts trešdaļu.
Zinātnieki ir neizpratnē – vai tiešām ilgstošs miegs spēj tik negatīvi ietekmēt veselību? Iespējams, pastiprinātā miegainība ir nevis organismā notiekošo izmaiņu cēlonis, bet gan sekas.