Janvārī trīskārt palielinās to gadījumu skaits, kad ārvalstīs slēpojoši cilvēki piedzīvo nelaimes gadījumus. Visbiežāk veselības problēmas slēpotājus piemeklē kūrortos Itālijā un Austrijā.
Gjensidige Latvija vērš uzmanību tam, ka katrs ceturtais slēpošanas cienītājs ar iegādātu ceļojuma apdrošināšanu, ārvalstīs gūst traumas vai cieš nelaimes gadījumos. Savukārt, desmito daļu no visām ziemas perioda apdrošināšanas atlīdzībām par ceļojuma kaitējumiem veido tieši bērnu traumas.
“Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar slēpošanu, visbiežāk piedzīvo dažādus sasitumus – tie sastāda gandrīz trešdaļu no visām fiksētajām traumām. Līdzīgu daļu veido saišu, muskuļu un cīpslu traumas. Visbiežāk sastopami saišu sastiepumi un plīsumi. Tāpat cieš arī locītavas.” – stāsta Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Kārlis Eberhards, “Kā vienu no visbiežāk sastopamajām kļūdām ceļotāju vidū jāmin tā, ka cilvēki pēc traumas nevēršas uzreiz pie ārsta, bet brauc mājās un tikai tad dodas apmeklē medicīnas iestādi. Cilvēkiem ir jāatceras, ka šādus gadījumus ceļojumu polise nesedz”
Snovbordistiem jāsargā rokas
Kā informē K. Eberhards, aptuveni piekto daļu no visām “snovošanas” traumām veido rokas un plaukstas locītavas kaulu lūzumi, nedaudz mazāk – muguras traumas. “Snovbordisti visbiežāk savaino rokas un muguru, bet īpaši bieži – atslēgas kaulu. Lūzumu iemesls visbiežāk ir tāds, ka cilvēki krītot refleksīvi cenšas zem sevis apakšā palikt rokas vai arī krīt uz muguras. Mēs iesakām pievērst uzmanību arī tam, ka, braucot ar sniega dēli, īpaši jāsargā pēdas – tām jābūt stingri nostiprinātām sniega dēļa zābakos,” – uzsver personu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs.
Slēpotāji traumas piedzīvo biežāk
Slēpotāji traumas piedzīvo biežāk nekā snovborda cienītāji. Turklāt statistika liecina, ka lielākā daļa no tiem ir 25 – 35 gadus veci cilvēki – arī ar snovbordu parasti savainojas jaunieši. “Slēpojot cilvēki visbiežāk savaino kājas. Kāju kaulu lūzumi veido ievērojamu daļu no visiem kalnos notiekošajiem negadījumiem. Slēpotāji bieži piedzīvo arī ceļgalu traumas, bet slēpošanas iesācēji bieži sastiepj saites vai izgriež apakšstilbus, cenšoties savaldīt slēpes,” – skaidro K. Eberhards.
Jaunākos slēpotājus uzticiet instruktoriem
K. Eberhards vērš uzmanību tam, ka pieaug arī bērnu traumatisms kalnos. “Ne tikai paši bērni, bet arī viņu vecāki pārvērtē mazo slēpotāju spējas, tāpēc viņi nereti gūst roku un kāju traumas, nepareizi atbalstoties vai nespējot novaldīt slēpes. Bērniem, salīdzinot ar pieaugušajiem, ir grūtāk koncentrēt uzmanību – viņi ātrāk nogurst, tāpēc tiek piedzīvoti kritieni un ripošana. Tāpat prakse rāda, ka vecāki bieži vien ir pārsteidzīgi un atsakās no profesionālu instruktoru pakalpojumiem. Bieži vien šo lomu uzņemas viņi paši, tādējādi vairāk ietaupot, taču riskējot ar savu atvašu veselību,” uzsver eksperts.
Kūrortos Itālijā un Austrijā tiek fiksēta vairāk nekā puse no visām traumām un negadījumiem, kas notikušas slēpošanas laikā. Itālijā mūsu valsts tūristi piedzīvo trešdaļu no visām traumām, Austrijā – gandrīz ceturtdaļu, Francijā – aptuveni piektdaļu, dažus procentus – Slovākijā, Šveicē, Čehijā, Ukrainā un Vācijā.
3 svarīgākie ieteikumi, kā rīkoties traumas gadījumā uz kalna:
1. Izsauciet palīdzību. Pēc iespējas ātrāk vērsieties tuvākajā ārstniecības iestādē un piefiksējiet negadījumu.
2. Centieties nekustēties un traumēto sāpošo vietu turēt miera stāvoklī. Kamēr ieradīsies transports, ar kuru glābēji jūs pārvietos uz ārstniecības iestādi, centieties nekustēties, lai mazāk traumētu savainoto vietu.
3. Gaidot palīdzību, dzesējiet sasisto vietu tikai tad, ja brūce nav vaļēja. Ja sāpes ir spēcīgas un grūti paciešamas, tad maziniet tās ar aukstu sniegu – tā būs vieglāk sagaidīt glābējus.