Latvijā turpinās mērens patēriņa cenu pieaugums un februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šobrīd visbūtiskāk patēriņa cenas Latvijā ietekmē straujais darbu algu kāpums un akcīzes nodokļu palielinājumi.
Vidējā darba alga Latvijā pērn augusi par 8,4% un tā rezultātā februārī pakalpojumu cenas Latvijā ir palielinājušās par 2,9%. Tikmēr ārējo faktoru ietekme uz patēriņa cenām šogad ir daudz mazāka nekā tā ir bijusi iepriekšējos gados un februārī degvielas, kā arī pārtikas cenas Latvijā palielinājās vien par attiecīgi 0,5% un 1%.
No pakalpojumiem februārī visstraujākie cenu pieaugumi bija vērojami kultūras pasākumiem, kā arī ēdināšanas un frizētavu pakalpojumiem, kuru cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri augušas par attiecīgi 4,9%, 4,3% un 3,7%. Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar darba algas kāpumu, jo šajās sfērās tas pērn pārsniedza pat 10% un pakalpojumos ir ierobežotas potenciāls kaut kāda veida automatizācijai vai citiem produktivitāti veicinošiem pasākumiem, kas spētu kompensēt darbaspēka izmaksu pieaugumu. Vienlaikus cenu kāpums šobrīd nav vērojams ne tuvu visās pakalpojumu jomās un, piemēram, telekomunikāciju cenas februārī augušas vien par 1,4%, savukārt apdrošināšanas cenas pat kritušās par 0,7%, lai gan iepriekšējos divos gados šo pakalpojumos cenas diezgan būtiski palielinājās.
Bez pakalpojumiem februārī ievērojami kāpušas ar mājokļa uzturēšanu saistītās izmaksas. Salīdzinājumā ar 2018. gada februāri tās Latvijā augušas par 6,2%, ko lielā mērā noteica elektroenerģijas, gāzes un cietā kurināmā cenu kāpums par attiecīgi 7,7%, 19,9% un 8,4%. Šie pieaugumi gan nav saistīti ar darba algām un to kāpums ar novēlošanos atspoguļo energoresursu cenu pieaugumu pasaulē iepriekšējos gados. Ar mājokli saistīto cenu kāpums turpināsies vēl aprīlī, kad plānots palielināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, taču pēc tam šim cenu pieaugumam vajadzētu sākt mazināties. Pasaules tirgos naftas cenas ir stabilizējušās ap 65 ASV dolāri par brenta barelu un degvielas cenas Latvijā februārī faktiski palikušas pērnā gada līmenī.
Līdz ar naftas cenām arī pārtikas cenā pasaulē ir salīdzinoši stabilas jau kopš pērnā gada vidus, kā rezultātā pārtikas cenas Latvijā februārī augušas vien par 1,0% salīdzinājumā ar 2018. gada februāri. No pārtikas cenām februārī lielākais cenu kāpums fiksēts maizei un graudaugiem (+5,9% pret iepriekšējo gadu), un dārzeņiem (+13,5%), savukārt akcīzes pieauguma rezultātā alkohola cenas kāpušas par 8,4%. Vienlaikus februārī samazinājušās cenas piena produktiem (-3,2%), tējai un kafijai (-4,9%), kā arī augļiem (-5,8%). Šīs visas izmaiņas lielā mērā atspoguļo cenu tendences globālajos tirgos. Protams pārtikas pārstrādātāji saskaras arī ar straujo darba algu pieaugumu iekšējā, kas rada spiedienu palielināt cenas, taču kopumā līdz šī gada vasarai es nesagaidu būtiskas izmaiņas pārtikas cenās Latvijā.
Ņemot vērā salīdzinoši zemo bezdarba līmeni un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos, šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākajos gados algu kāpums Latvijā varētu būtiski mazināties. Tādēļ iekšējā ekonomikā noteikti jārēķinās par pakāpenisku pakalpojumu cenu pieaugums, kas lielā mērā noteiks inflācijas tendences Latvijā arī turpmāk. Papildus tam no šī gada marta atkal ir palielināts akcīzes nodoklis alkoholam un aprīlī gaidāms siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā. Taču energoresursu cenas pasaulē šobrīd ir stabilizējušās zemākā līmenī nekā pērn, tādēļ inflācijai Latvijā tuvākajā laikā nevajadzētu palielināties. Pēc manām prognozēm, šī gada vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 2,5-2,6%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada līmenim.