Dzelzs loma organismā. Kāpēc jārūpējas, lai tās pietiktu?

Ja parādījies stiprs nogurums un spēka nav pat pēc atpūtas, ja bieži sāp un reibst galva, sāk uzmākties drūmas domas, kaut kur pazudusi ēstgriba, nagi lūst un slāņojas, bet uz ādas parādījušās sīkas strutainas pūtītes – visticamāk, organismam vienkārši pietrūkst dzelzs.

Dzelzs nepieciešama normālai imūnsistēmas un muskuļu darbībai, kā arī vairogdziedzerim hormonu sintēzei. Šā mikroelementa trūkums noved pie dzelzs deficīta anēmijas attīstības un imunitātes pazemināšanās.

Rezultātā palielinās risks saslimt ar jebkuru infekcijas slimību. Dzelzs deficīta gadījumā īpaši ievainojami ir āda, mutes dobuma un elpceļu gļotāda, kas savukārt var kļūt par stomatīta, dermatīta un ekzēmas cēloni.

Uzmanība uzturam
Galvenais dzelzs deficīta cēlonis ir nepilnvērtīgs uzturs, jo dzelzi organisms saņem ar tiem produktiem, kurus ikdienā lietojam uzturā. Lai papildinātu dzelzs krājumus, ēdienkartē jāiekļauj ar dzelzi bagāti produkti, un tie ir:

* gaļa (īpaši liellopa un cūkas aknas) un zivis;

* putraimi (griķu un auzu);

* ērkšķogas, āboli, pīlādžogas, ķirši, upenes, zemenes, avenes, granātāboli, artišoki, melones, kazenes;

* pupiņas, laminārijas un Briseles kāposti, bietes, baklažāni, ķirbji, tomāti;

* sīpoli, ķiploki, dilles, zaļie lapu salāti;

* augļu sulas, kakao.

Dzelzs uzsūkšanās procesu kavē un apgrūtina govs piens, skābpiena produkti, siers, olas, kviešu klijas, rieksti, tēja, kafija, spināti, skābenes, mellenes.

Tautas līdzekļi
* Glāzi auzu aplej ar 3 glāzēm ūdens, vāra 20 minūtes, atdzesē un izkāš. Dzer 2 nedēļas pa glāzei 2 reizes dienā. Pēc 2 nedēļu pārtraukuma kursu atkārto.

* Ēdamkaroti meža zemeņu lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, nostādina un dzer ar pienu vai cukuru tējas vietā.

Pievienot komentāru