Baltie māli palīdz pret pinnēm, tīra ādas epidermu, piesātina to ar minerāliem, stimulē asinsriti ādā un tajā notiekošos vielmaiņas procesus, stiprina matu saknes.
Gaišzilie māli ir lielisks pretiekaisumu līdzeklis, kam piemīt arī attīrošas īpašības. Tie aktivizē asinsriti un pastiprina vielmaiņas procesus ķermeņa audos, mīkstina, balina un tonizē ādu, izlīdzina grumbiņas.
Zaļie māli satur daudz vara un dzelzs oksīda, tāpēc paaugstina organisma pretošanās spējas, dod mundrumu, kā arī stabilizē sirds-asinsvadu sistēmas darbību.
Dzeltenie māli ir teicams sorbents, turklāt tiem piemīt pretiekaisumu un pretsāpju iedarbība.
Sarkanie māli satur dzelzs piemaisījumus un palīdz pret anēmiju, mazasinību, astēniskiem stāvokļiem. Tie paaugstina imunitāti un veicina asinsradi, kā arī spēj noņemt alerģiskas reakcijas.
Pelēkajiem māliem piemīt mitrinošas un tonizējošas īpašības. Tie ir paši piemērotākie sausai, atūdeņotai un novecot sākušai ādai.
Mālu lietošana
Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot mālus, kas iegūti ģimenes dārziņā, mājas pagalmā vai citā civilizācijas ietekmētā vietā – tiem var būt paaugstināta radioaktivitāte vai arī palielināts radionukleīdu un smago metālu sāļu saturs.
Būtībā aptuveni 50 km rādiusā ap pilsētu visi zemes virskārtai tuvu esošie māla nogulumi satur toksiskus piemaisījumus, bet dažviet indīgo vielu koncentrācija pieļaujamās normas pārsniedz pat desmit un vairāk reižu.
Turklāt nereti mālos mēdz būt stinguma krampju ierosinātāji. Ārstniecībai drīkst izmantot tikai sterilus, speciāli apstrādātus medicīniskos mālus, ko pārdod aptiekā vai specializētā veikalā. Ārstniecībai domātu līdzekli no māliem gatavo šādi.
Mālu pulveri, nepārtraukti maisot ar koka vai stikla lāpstiņu (tikai ne metāla), sajauc ar ūdeni (attiecībā 1:1) un turpina maisīt, līdz veidojas viendabīga krējuma konsistences masa. To var ilgstoši uzglabāt ledusskapī vai pagrabā, bet, ja masa nedaudz izžuvusi, to atkārtoti var atšķaidīt ar nelielu daudzumu ūdens.
Pret akūtām slimībām, iekaisuma procesiem, sāpēm palīdz tumšo krāsu māli (sarkanie, zaļie un tumši zilie), bet kā sorbentu var izmantot dzeltenos mālus. Kosmētikas procedūrām piemērotāki ir baltie, pelēkie vai gaišzilie māli. Taču tas nenozīmē, ka, ja pie rokas nav vajadzīgās krāsas līdzekļa, no ārstēšanās jāatsakās. Dziednieciski ir visi māli, tāpēc izmantojami jebkuri.