Uz augļu kokiem un ogulājiem šonedēļ mitruma ietekmē straujāk sākušas izplatīties dažādas plankumainības, un kopš pagājušās nedēļas kauleņkoku sausplankumainības izplatība palielinājusies par 2%, aģentūra LETA uzzināja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
VAAD norāda, ka ilgstošais lietus trūkums pamatīgi novājināja labību laukus un samazināja ogu ražu un kvalitāti. Tomēr Saulgriežu laikā bija nokrišņi un Jāņu dienā daudzviet lija visas dienas garumā. Šonedēļ dārzos ir novērotas slimības un kaitēkļi, bet mitruma ietekmē uz augļu kokiem un ogulājiem straujāk sākušas izplatīties dažādas plankumainības. Ķiršu un plūmju dārzos kauleņkoku sausplankumainība vietām sasniedz 36% izplatību. Vidēji kauleņkoku sausplankumainība uz ķiršiem un plūmēm šonedēļ izplatījusies 10% apmērā. Slimības attīstību veicina nokrišņi, ilgstošs augsts gaisa mitrums, kā arī mehāniski zaru bojājumi.
Vasaras rapšu sējumos šonedēļ novērojami krustziežu spīduļi, kas sastopami ar vidēji 17% izplatību. Krustziežu spīduļi barojas ar ziedputekšņiem, ziedlapām. Bojājumu rezultātā ziedi novīst un samazinās aizmetušos pāksteņu skaits. Tāpat rapšus un arī galviņkāpostus bojā kāpostu cekulkodes, kuru kāpuri novēroti ar izplatību 6%, bet daudzviet uz vasaras rapšiem – ar 10% izplatību. Visvairāk šie kaitnieki novēroti uz galviņkāpostiem un ziedkāpostiem, tāpēc regulāri jāapseko lauki un jāizvērtē vajadzīgie augu aizsardzības pasākumi.
Šonedēļ nedaudz mazāk nekā pagājušajā nedēļā – vidēji 20 pieauguši imago uz līmes vairoga – dārzos sastopamas pīlādžu tīklkodes, kas turpinās lidot līdz septembrim. Šonedēļ pīlādžu tīklkodes kāpuri ābolos vēl nav novēroti, taču VAAD brīdina, ka drīz tās sāks dēt olas uz āboliem kausiņa tuvumā. Pēc tam auglī attīstīsies kāpuri, kas sākotnēji alos zem mizas, bet vēlāk izalos visu ābolu, atstājot brūnas ejas, īpaši var bojāt tieši vēlo ābeļu šķirņu augļus.
VAAD arī norāda, ka ar vidējo izplatību 8% līdz 10% šonedēļ novērots ābeļu un bumbieru kraupis. Šogad ābeļu kraupja infekcija nav novērojama tik daudz kā pagājušajā gadā. Retos reģionos kraupja pazīmes novērotas uz augļiem. Savukārt uz plūmēm feromonu slazdos konstatēti plūmju augļu tinēju tauriņi ar vidējo izplatību 18 tauriņi vienā slazdā. Lai gan tauriņi nekaitē, to kaitīgā stadija ir kāpuri, kas sākumā skeletē lapas, bet vēlāk iegraužas augļos, bojājot to kvalitāti. Viens kāpurs var bojāt līdz trīs augļiem. Pēc Jāņu nokrišņiem tauriņu aktivitāte nedaudz samazinājusies, bet, turpinoties sausam un siltam laikam, plūmju augļu tinēju tauriņu skaits varētu palielināties.
Turpretī graudzāļu miltrasas vidējā izplatība šonedēļ ir 8%, un to veicinājuši nokrišņi un siltais laiks. Līdz kviešu ziedēšanas laikam miltrasas attīstība ir vislielākā, tāpēc jāseko līdzi apstākļiem uz lauka un jāizvērtē augu aizsardzības pasākumu nepieciešamība. Kviešu lapu pelēkplankumainība savā izplatībā nedaudz progresējusi un šonedēļ tās vidējā izplatība ir 8%. Tāpat šonedēļ atšķirībā no iepriekšējās nedēļas parādījusies pupu brūnplankumainība ar vidējo izplatību 8%. Stipras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte.
Laputis šonedēļ sastopamas ar vidējo izplatību 10%. Tās sastopamas uz graudaugiem, augļu kokiem un dārzeņiem. Pārmērīgi mitros vai karstos laikapstākļos laputu izplatība samazinās.
VAAD norāda, ka šonedēļ bez iepriekš minētajiem kaitīgajiem organismiem pirmo reizi novērotas smiltsērkšķu raibspārnmušas uz monitoringa laukos izvietotajiem līmes vairogiem, kuras bija sastopamas Jelgavas un Bauskas reģionos ar izplatību 4-6 mušas uz viena līmes vairoga.