Par aerobiku var uzskatīt gan palēcienus un dejas sporta zālē, gan ilgākus raitus pārgājienus, slēpošanu, braukšanu ar divriteni, peldēšanu, skriešanu, kuru laikā cilvēks spiests aktīvi un bieži elpot.
Šajā laikā plaušas sāk strādāt pilnā apjomā, palielinās sirds muskuļa saraušanās biežums, pastiprinās asinsrite, cilvēks stipri svīst, paātrinās vielmaiņa, bet hormonālā sistēma sāk sintezēt endorfīnus – hormonus, kas uzlabo garastāvokli un kuriem ir pretsāpju iedarbība.
Regulārām aerobikas slodzēm ir profilaktiska iedarbība depresijas gadījumā, tās pasargā no stresu kaitīgās ietekmes, taču pats galvenais – šīs slodzes paaugstina imunitāti.
Lai no aerobikas gūtais labums būtu jaušams, aktīvām nodarbībām jāpievēršas ne retāk kā 3 reizes nedēļā. Piemēram, ik pārdienu var veltīt laiku skriešanai vai arī apmeklēt sporta zāli. Tikai nedrīkst aizmirst sekot līdzi savam pulsam un pašsajūtai. Nepieciešams izskaitļot rādītāju starpību (pirms un pēc aktīvās slodzes), jo šai atšķirībai jāiekļaujas noteiktās robežās.
Vispirms no 220 jāatņem jūsu vecums – tā tiks iegūts maksimālais sirdspukstu skaits pēc slodzes (piemēram, ja jūsu vecums ir 50 gadu, tad 220–50=170). No šā skaitļa jāatņem pulsa biežums miera stāvoklī (pieņemsim, ja tas ir 70, tad 170–70=100). Tad iegūtais skaitlis vispirms jāsareizina ar 50% un jāpieskaita miera stāvokļa pulss (100×0,5+70=120).
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!