Ar šampanieti viss ir skaidrs, to liek galdā gadumijā. Bet ar vīniem ir citādi, jo vīni ir, tā teikt, smalka lieta.
* Katrai vīna šķirnei ir savs optimālais vecums, kad tā garšas un dziednieciskās īpašības sasniedz maksimumu. Piemēram, vieglajiem baltvīniem to labākās īpašības atklājas pēc 2–3 gadu nostāvēšanās. Sarkanajiem galda vīniem labākais vecums ir 3–4 gadi, bet muskatvīniem – 2–3 gadi. Stiprie desertvīni, kā heress un madeira, nobriest 3–4 gados.
* Baltos galda vīnus pasniedz pie uzkodām, viegliem gaļas un zivju ēdieniem. Sarkanos vīnus (mazāk stiprus) – pie ēdieniem no aitas, teļa, medījuma gaļas vai kas gatavoti no mājputniem, arī pie pastētēm. Pie šašlika pasniedz kahetīniešu baltvīnus, bet pie bifšteka, cūkgaļas, treknām zupām, pupiņām – stipros sarkanvīnus. Pussaldos vīnus liek galdā pie vistas gaļas un zivīm dažādās mērcēs.
Liķiera vīnus – pie deserta vai augļiem. Savukārt pie gaļas vai vistas buljona vēlams pasniegt heresu vai madeiru.
* Vīnu pasniegšana galdā parasti mēdz būt šāda: no vājākajiem parasti pāriet pie stiprākajiem, no sausajiem – pie saldajiem, no baltajiem – pie sarkanajiem. Vasarā pieņemts dzert galvenokārt nestiprinātos baltos, bet ziemā – sarkanos pussaldos vai deserta vīnus.
* Vīna pudeles jāuzglabā vēsā vietā 10–12 grādu temperatūrā. Izņēmums var būt tikai stiprie deserta vīni – tos labāk uzglabāt 14–16 grādu temperatūrā. Pudeles jāliek nevis stāvus, bet guļus, lai vīns apskalotu korķi un tas būtu mitrs.
* Ja vīnu glabā ilgstoši, izdalās nosēdumi, kas sastāv no vīnakmens un krāsvielām. Šis nosēdums tikai uzlabo vīna garšu. Nogulsnējoties pudeles iekšpusē, krāsvielas veido tā saukto vīna krekliņu. Pudeli, kurā izveidojies šāds nosēdums, nedrīkst saskalināt: vīns vai nu uzmanīgi jāpārlej citā traukā, vai arī 3–4 dienas pirms pasniegšanas galdā pudele jānoliek vertikāli. Tad vīnakmens un citi nosēdumi nosēdīsies pudeles dibenā un dzērienu uzmanīgi varēs saliet glāzēs.