Agrāk un arī vēl tagad dzird runājam par tā sauktajām trešās pasaules valstīm. Tagad parādījušies arī trešā stāvokļa cilvēki – tā zinātnieki nodēvējuši cilvēka pašsajūtu starp slimību un veselību.
Šai grupai pieder ne tikai visi smēķētāji, bet arī viņu tuvinieki, kuri spiesti elpot saindēto gaisu. Pēc sociologu aplēsēm, tādi ir 60% visas planētas iedzīvotāju.
Ilgstošas tabakas intoksikācijas rezultātā viņiem izveidojies viegls savārgums, hronisks klepus, paaugstināta uzbudināmība, ātrs nogurums.
Kā aktīvās, tā arī pasīvās smēķēšanas sekas uzkrājas pakāpeniski, taču agrāk vai vēlāk trešā stāvokļa cilvēki nonāk otrajā stāvoklī, proti, padara slimnieku grupai piederīgus.
Aptuveni 90% nesmēķētāju pret situāciju, kādā viņi atrodas, izturas lojāli – uzskata, ka pasīvā smēķēšana nav veselīga, taču pieciest to var. Patiesībā pasīvā smēķēšana ir lēna pašnāvība.
Nesmēķētājiem tabakas dūmi ir bīstamāki, nekā smēķētājiem, kuru organisms pret tabakas toksīniem ir vairāk vai mazāk adaptējies (viņiem organisma fermentu sistēma, lai arī nepietiekami, taču ir iemācījusies nikotīna kaitējumam pretoties). Toties nesmēķējoša cilvēka organisms ir bezspēcīgs pret dūmiem.