Veselas aknas. Vai esi pārliecināts, ka Tev tādas ir?

Pašsaprotami šķiet – ja reiz mums nekas nesāp, tad veselības problēmu nav. Diemžēl šo apgalvojumu nevaram attiecināt uz lielāko cilvēka iekšējo orgānu – aknām, kas par sevi liek manīt vien tad, kad ir jau stipri bojātas.

Nav noslēpums, ka aknas veic ļoti daudz vitāli svarīgu funkciju, kas mūsu ķermeni spēj uzturēt stipru un veselu. Tāpēc brīdī, kad aknas vairs nedarbojas pilnvērtīgi, tas negatīvi ietekmē visu organismu un cilvēka dzīves kvalitāti.

”Lielākajai daļai pacientu, kuriem diagnosticēta kāda no aknu slimībām, nav specifisku simptomu. Tikai retos gadījumos iespējams uzreiz konstatēt aknu veselības problēmas, jo aknām nav nervu receptoru, kas signalizē par sāpēm,“ skaidro ģimenes ārste Karīna Vernere. Šis aknu „klusēšanas” fenomens netieši norāda, ka ir svarīgi ik pa laikam profilaktiskos nolūkos pārbaudīt aknu veselības stāvokli un pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Nereti gan cilvēki ”neiespringst” uz aknu veselības izmeklējumiem, jo uzskata, ka aknu darbības traucējumi ir tikai alkoholiķu vai hepatīta slimnieku problēma. Tomēr der atcerēties, ka ne vienmēr grādīgo dzērienu pastiprināta lietošana var būt pie vainas aknu slimībām, – aknu bojājumi var skart jebkuru.

Kādi ir riska faktori?

Gan alkohola, gan medikamentu, gan citu iemeslu dēļ radušies aknu bojājumi var būt dažāda veida. Tiek izdalītas trīs galvenās hronisku aknu bojājumu formas:

• aknu steatoze jeb taukainā hepatoze (aknu aptaukošanās – to var izraisīt alkohols, aptaukošanās, paaugstināts holesterīna līmenis). Steatoze rodas tad, kad aknās ir sakrājies pārāk daudz tauku. Aknu šūnas tiek bojātas, tauki uzkrājās, un ar laiku var rasties iekaisums.

• hepatīts (iekaisums – to var izraisīt vīrusi, alkohols, atsevišķu medikamentu lietošanas sekas). Visizplatītākie ir hepatīta vīrusi – A, B un C hepatīts.

• aknu ciroze (pēdējā hroniskas aknu slimības stadija).

Raksta turpinājums nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru