Otrdien, 22. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz pilnībā izslēgt mantošanu pēc tādiem privātiem testamentiem, kas neatbilst pašreiz spēkā esošā Civillikuma privāto testamentu formas prasībām un ir vieglāk viltojami. Likumprojekta mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai.
Likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (turpmāk – likumprojekts) nepieciešamība saistāma ar konstatētiem gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījum veikšanai personas izmanto tādus privātus testamentus, kas neatbilst Civillikuma spēkā esošās redakcijas privātu testamentu formas prasībām, bet atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 30. pantam mantošana pēc tiem pieļaujama.
Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014. gada 30. jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un parakstīti, tādejādi atvieglotjot šādu testamentu autentiskuma pārbaudi. Vienlaikus Spēkā stāšanās likuma 30. pants pieļauj mantot pēc tādiem privātiem testamentiem, kas nav testatora pašrocīgi sastādīti un parakstīti, bet gan var būt sastādīti, piemēram, datorrakstā divu vai vairāku liecinieku klātbūtnē, testatoram to tikai pašrocīgi parakstot – attiecīgi vieglāk viltojami. Likumprojekts paredz, ka pēc 2020. gada 31. decembra vairs nebūs pieļaujama mantošana atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 30. pantam – pēc privāta testamenta, kas taisīts atbilstoši Civillikuma 446.-454. pantam, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.
Likumprojektā noteikts pārejas periods, lai personām, kas taisījušas privātu testamentu atbilstoši Civillikuma prasībām, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam, dotu laiku apsvērt iespēju savu pēdējo gribu ietvert citā pēdējās gribas rīkojuma formā, piemēram, publiskā testamentā vai privātā testamentā, kas taisīts atbilstoši pašreiz spēkā esošajam Civillikuma regulējumam. Vienlaikus, ja testators jau ir miris, potenciālo mantinieku rīcībā būs pārejas periods, kurā uzsākt mantojuma lietu pie zvērināta notāra atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 30. panta noteikumiem.