Šis ir jautājums, ko es dzirdu ļoti bieži, un tas ir jautājums, kuru agrāk es bieži jautāju pati sev.
Attiecībās, kad tevi pamet, ir ļoti viegli domāt, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Kad tu jūti, ka atbaidi cilvēku, tu centies attiecības nokārtot, meties tajās no visa spēka, un sāk ciest pārējās dzīves sfēras. Šīs bailes sabojā tev visu: tu sāc šaubīties par sevi, tu baidies, ka kaut ko dari nepareizi.
Un kas notiek pēc tam? Attiecības pārstāj darboties. Tava galva ir pilna ar šaubām, un, liekas, ka nekas nesanāk. Tagad tu esi viena un satiecies ar daudziem cilvēkiem, kuri nedod tev iespēju, tāpēc tu atkal sev jautā: kāpēs visi no manis bēg? Ko es daru nepareizi?
Nu ko, patiesība ir tāda, ka vai tu esi viena, vai attiecībās, atbilde ir viena: tas nekādi nav saistīts ar tevi, bet tikai ar tiem cilvēkiem, kurus tu pievelc.
Kad es atceros savu pagātnes pieredzi, es saprotu, ka dievināju tos vīriešus, kaut arī patiesībā viņi to nebija pelnījuši. Jā, viņiem bija lielisks darbs, pašiem savs dzīvoklis, suns, viņu dzīve likās viegla. Es baidījos, ka tā kā man nekā tāda nebija, man ir viņiem jāpakļaujas, lai viņi mani mīlētu.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!